“Saskaņas” mēru iznāciens – Bartaševičs Rēzeknē spēlē to pašu spēli, ko Elksniņš Daugavpilī 117
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ tika plaši apspriesti “Saskaņas” politiķa, Daugavpils mēra Andreja Elksniņa skandalozie izteikumi par Krimu un karu Ukrainā. Mazāk pamanītas palika cita šīs pašas partijas pašvaldības vadītāja – Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča – politiskās izpausmes, iebilstot pret okupācijas laika pieminekļa nojaukšanu. Tomēr arī to noteikti nepieciešams atzīmēt, ja gribam apzināt patieso Latvijas politisko situāciju.
Ieturot vairāku dienu pārdomu pauzi, “Saskaņa” reaģējusi uz Elksniņa sacīto, un partijas ilggadējais līderis Jānis Urbanovičs devis mājienu, ka Daugavpils mēram tajā vairs nav vietas. Kā var noprast, viņu atbalsta arī bijušais “Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Tad kāpēc Elksniņš jau šodien nav izslēgts? Laikam jau piesardzīgais stils, kādā runā Urbanovičs, rāda – viņš nav pārliecināts, vai tāds pats ir arī biedru vairākuma noskaņojums.
Kad februārī Urbanovičs uzreiz pauda nosodījumu Krievijai par uzbrukumu Ukrainai, tā vispirms bija viņa paša, nevis partijas nostāja. Pārējie to klusējot pieņēma, paļaujoties, ka līderis (kā parasti) zina, ko dara. Tomēr pēc graujošā zaudējuma 14. Saeimas vēlēšanās, iespējams, ir vilinājums atgriezties pie vecā kursa, kas būtu tuvāks Elksniņa pozīcijām.
Līdz šim Urbanovičs vienmēr bija aizstāvējis Elksniņu, piemēram, par piedalīšanos Baltkrievijas konsulāta rīkotajās svinībās, neskatoties uz to, ka Aleksandrs Lukašenko ir Putina sabiedrotais karā pret Ukrainu. Iespējams, ka šoreiz reakcija vairāk bijusi tāpēc, ka Elksniņš sācis kritizēt partijas vadību, salīdzinot to ar “slinkiem runčiem”, par ko saņēmis aizvainotu: “Pats tāds!”
Tomēr nav jābūt sevišķi vērīgam, lai saprastu, ka Bartaševičs Rēzeknē spēlē to pašu spēli, ko Elksniņš Daugavpilī, un tā nav vērsta uz Latvijas vienotību, bet kaut kādu (pagaidām, par laimi, virtuālu) “tautas republiku” veidošanu. Dienā, kad Rēzeknē sākās okupācijas laika pieminekļa demontāža, Bartaševičs izplatīja īpašu videouzrunu krievu valodā, kur dēvēja to par “vandalisma aktu” un “barbarismu”.
“Krievi Latvijā tiek pakļauti lielam spiedienam tikai tāpēc, ka viņi ir krievi,” apgalvo Bartaševičs, Kremļa propagandas stilā stāstot, ka tiekot darīts viss, lai “mūsu bērni aizmirstu dzimto valodu”. Krievus gribot pārcelt “uz rezervātiem”, neļaujot viņiem atzīmēt “uzvaru pār fašismu”. Pietrūkst tikai sauciena: “Putin, palīdzi!”
Varbūt “Saskaņa” uzskata, ka stāsti par “apspiestajiem krieviem” un cīņa par okupācijas laika pieminekļu saglabāšanu ir kaut kas cits nekā Krievijas agresijas atbalstīšana, taču patiesībā tas ir viens komplekts. Tāpēc viena Elksniņa padzīšana no partijas neko nemainīs.
