Foto – Valdis Semjonovs

– Vai NATO klātbūtne varētu apturēt militāru akciju sākšanos? 26

– Teikšu, ka pašlaik nekādā dimensijā nevaru iedomāties militāru konfliktu starp NATO un Krieviju jebkurā vietā. Ne Baltijā, nekur citur. Tas, ka esam daļa no NATO, vislielākajā mērā ir mūsu iespējamais nodrošinājums, stabilitātes garants.

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

– Zinot Krievijas vēsturi, drusku arī tagadējo situāciju, nāk prātā tāda lieta. Tuvojas 9. maijs, 70 gadi kopš uzvaras Krievijā dēvētajā Lielajā tēvijas karā. Būs svinības. Vai Krievija uzskatītu to par normālu stāvokli, jo Uzvaras dienas svinēšana noritētu, kad karš nav beidzies Ukrainā? No Putina tādi vai citādi atkarīgs, ka 9. maijā Ukrainā būtu jābūt mieram.

– Ja līdz 9. maijam karadarbība Ukrainā beigtos, tas būtu turienes cilvēku sapņu piepildījums.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Drošos avotos, laikrakstā “Neatkarīgā”, publicēti “izvilkumi” no valdības veiktās slepenās aptaujas. Neviens nav atsaucis, ka tas ir “žurnālistu izdomājums”. Tekstā minēts, ka aptaujātie Latvijas krievvalodīgie lielā skaitā atbalsta Krimas aneksiju. Otrkārt, gandrīz puse no viņiem teikuši, ka Latviju varētu pievienot Krievijai. Kas jums, krievu stiprākās partijas līderim, uzzinot šādu izziņu, sakāms? Mums tā šķiet satraucoša.

– Man nav mandāta runāt visu krieviski runājošo vārdā, un speciālas aptaujas neesmu pasūtījis. Bet es esmu politiķis, kurš no visiem laikam gan visvairāk satiekas un komunicē ar Latvijas krieviski runājošiem iedzīvotājiem. No tā veidoju argumentētus pieņēmumus. Jā, daudziem no viņiem dažkārt var būt negatīva attieksme pret valdības politiku, Saeimas pārstāvjiem vai ministriem. Tas ir normāli, dabiski. Taču dominējošais krieviski runājošo vairākums redz Latviju kā neatkarīgu valsti. Ar visām kritiski ņemtām lietām, kuras viņi gribētu redzēt mainītas Saeimas vai valdības līmenī, bet valsti lielum lielā daļa uztver kā suverēnu. Tas ir būtiskākais. Un, ja mēģināsim salīdzināt neapmierinātības pakāpi par valdības daudzām rīcībām, manuprāt, lielas atšķirības starp latviešiem un cittautiešiem nebūtu. Daudz kas tracina tautu vienādi, lai kāda valoda. Taču negatīvo noskaņojumu pret atsevišķām politikas izpausmēm vai politiķiem nevar mēģināt attiecināt uz valsti. Krievi ir krietni patriotiskāki, nekā to dažkārt atspoguļo mūsdienu mītos. Uzdrošinos teikt, ka šie mani pieņēmumi ir pietiekami profesionāli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.