– Vai bijāt ticies ar Ņemcovu, kurus krievu liberāļus pazīstat? 26
– Ar Ņemcovu man bijušas dažas tikšanās reizes, bet ne pastāvīga komunikācija un attiecības. Pirms bērēm Maskavā sēdējām ar Alekseju Venediktovu no “Eho Moskvi” un draugiem, piebrauca un pievienojās Kirovas apgabala gubernators Ņikita Belihs, kurš kādreiz bijis līderis “Labējo spēku savienībā”. Noskaņojums nospiests, bet visi gribētu ticēt, ka ir pielikts kāds punkts un visiem būs lemts pieredzēt zināmu deeskalāciju, savaldīgumu.
– Pausta tāda doma, ka arī Rīgā varētu iemūžināt Ņemcova piemiņu, teiksim, viņa vārdā nosaucot ielu. Ko mērs saka?
– Parasti pēc cilvēka aiziešanas paiet apmēram 10 gadi, kad šādi iemūžina viņa vārdu. Tā nav birokrātiska norma, bet nerakstīta tradīcija. Rīdzinieki ierosinājuši, ka pilsētā vajadzētu Vāclava Havela, Kārļa Skrastiņa, Sergeja Žoltoka ielas – šie piedāvājumi gaida savu risinājumu, savu kārtu, lai par tiem lemtu.
V. Krustiņš: – Pēc jau impērijas laikos aizsāktās loģikas Ukraina ārpus Krievijas nevar būt. Nu – tā impēristi domā, un atceramies, ka tagadējais valsts vadītājs Putins uzskata, ka PSRS sabrukums bija traģēdija. Saprotams, ka viņš negrib, lai traģēdija ievilktos, un nav noliedzams fakts, ka liels skaits krievu, 75 vai 80 procenti, šādu Putina politiku atbalsta.
– Jāatzīst, ka atbalsts Putinam ir jūtams. Jāņem vērā vēl viens faktors. Esmu bieži kritizēts, kad atļāvos teikt, ka sankcijas nav īstais pret Krieviju piemērojamais instruments. Mēs taču neesam no Austrālijas, bet no kaimiņvalsts un saprotam Krievijas specifiku. Un tā ir, ka sankciju dēļ Krievijas tauta nekad nesadomās mainīt varu. Tā ir naiva iedoma, ka iedarbosies aizliegumi kādām amatpersonām iebraukt ārvalstīs vai ņemt ārzemju kredītus. Gluži otrādi, atbalsts pieaudzis līdz minētajiem 80% par Putinu!
– Krimā realizēja “krievu zemju savākšanas” politiku, un te ir jautājums – vai šī politika netiks attiecināta arī uz mums. Tas ir uztraucoši cilvēkiem.
– Svarīgākais, ka esam NATO dalībvalsts.
