“Saskaņas” līderi: Latgales autonomija ir mīta tirgošana 0
Kā pierādīja divvalodības referendums, Vladimira Lindermana politiskie “projekti” lielā mērā ir atkarīgi no “Saskaņas centra” (“SC”) līderu attiek smes. Tādēļ jautāju “SC” līderim Nilam Ušakovam un apvienības Saeimas frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam – kā viņi vērtē “Par dzimto valodu” mēģinājumus uzkurināt separātismu Latgalē.
“Mana pozīcija, un domāju, arī vairākuma “SC” pozīcija ir tāda, ka autonomijas ideja ir neproduktīva. Tā novirza uz pseidomērķi – ja mazā Latvija sadalīsies, tad vēl mazākajai Latgalei laime iestāsies. Piedodiet, bet tā ir mīta tirgošana!” uzskata Urbanovičs. Viņš gan neizslēdz iespēju, ka atsevišķiem “SC” biedriem ideja par Latgales autonomiju varētu šķist pievilcīga.
“Cilvēki Latgalē alkst labas pārmaiņas. Ja līdz viņiem nenonāk cerību iemiesotāji no valdības, no varas, tad šo ceļu var iestaigāt citi, un tas arī notiek. Vladimirs Lindermans uzķēra protesta noskaņojumu un tagad mēģina kapitalizēt savus panākumus. Viņš stāsta, ka, redz, 80% latgaliešu referendumā atbalstīja krievu valodu, tagad viņi būs par autonomiju. Tā nav!” uzskata “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš pats nāk no šā reģiona. Viņaprāt, visu iepriekšējo valdīšanu laikā Latgale “de facto” jau bijis “tāds atsevišķs reģions Latvijā, kā Gazas sektors Izraēlā, kas valdības ieskatā nepareizi domā, nepareizi balso un par to vienmēr tiek sodīts no elites”. Pašreizējās valdības darbā gan Urbanovičs saskatījis atsevišķus cerību stariņus, jo valdošajā koalīcijā Latgali aktīvi lobējot Reformu partijas deputāti Gunārs Igaunis un Juris Viļums, cerīgas vēsmas nākot arī no Satiksmes ministrijas, bet ar to nepietiekot, lai lauztu gadu gadiem iekrāto aizvainojumu.
Vienlaikus Urbanovičs uzsvēra, ka runas par reģiona autonomiju, tāpat kā balsojums divvalodības referendumā ir kārtējais signāls valdībai par nepieciešamību pievērsties Latgalei.
Viņaprāt, valdošajai koalīcijai jādara divas lietas. Pirmkārt, jāizbeidz iestrādāta prakse, ka valdošās partijas pašvaldību subsīdijas dala pēc partijiskās piederības, un, otrkārt, premjeram jāizstrādā savs piedāvājums visiem reģioniem, tostarp Latgalei. “Premjeram jāsaprot un ar darbiem jāparāda, ka latgalieši arī ir viņa cilvēki. Savējie. Pat ja viņi balso par Urbanoviču vai ko ļaunāku. Ja turpināsies ignorēšana, tad Lindermana vietā atnāks cilvēki, kuri patiešām var īstenot autonomijas ideju,” brīdināja “SC” līderis.
“Tas nu ir absolūtais murgs!” vēl skarbāk ideju par Latgales autonomiju sestdien pēc partijas “Saskaņa” kongresa komentēja Nils Ušakovs. “Kāda var būt runa par autonomiju valstī, ja mēs jau tā esam mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Tas ir pilnīgi aplami gan no sociālā, gan ekonomiskā, gan idejiskā viedokļa. Mums ir viena valsts un kaut kādu autonomiju jautājums nav aktuāls!” Arī saziņā ar “SC” biedriem un vēlētājiem no Latgales N. Ušakovs nekad neesot jutis kādu vēlmi atdalīties no pārējās Latvijas.
Latgale kopā ar Rīgu ir “SC” mugurkauls katrās vēlēšanās. Piemēram, 11. Saeimas vēlēšanās “SC” Latgalē saņēma 60 784 balsis, kas ir vairāk nekā visām pārējām Saeimā iekļuvušajām partijām kopā. Decembra sākuma diskusiju par reģiona autonomiju sāka divas radikālas organizācijas – V. Lindermana “Par dzimto valodu” un jaundibināta kustība “Gods un kārtība”. Pēc neoficiālas informācijas, autonomijas prasītāji izraisījuši interesi arī Nacionālajā drošības padomē.
