«Saskaņas centram» reitinga kritums 0
Politisko partiju reitingus jeb aptaujāto pilsoņu atziņas, par kuru no tām varētu balsot vēlēšanās šajā brīdī, var salīdzināt ar Ziemassvētku eglītes rotājumiem vasaras vidū. Tos, protams, var izņemt no kastes un apskatīties, lai secinātu, vai kaut kas nav saplīsis un vai elektrisko svecīšu virtenei nav izdegusi kāda lampiņa. Taču tūlīt pat nāksies visu sapakot atpakaļ, lai gaida tam paredzēto laiku.
Un tomēr “Latvijas faktu” jaunākie dati par partiju popularitāti šā gada jūnijā izpelnījušies diezgan lielu publicitāti tieši tāpēc, ka atklājies – kaut kas tur ir sācis plaisāt. Pēc ļoti ilgiem laikiem partiju reitingu pirmajā vietā nokļuvusi “Vienotība” (18,5%), bet “Saskaņas centrs” (14,7%) atkritis uz otro vietu. Tālāk seko attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība – 8%, Nacionālā apvienība – 6,8%, Reformu partija – 2,6% un “PCTVL” – 2,3%. Daži politisko procesu komentētāji bola acis – izrādās, daudz enerģijas paņēmušais “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa nodokļu skandāliņš sabiedrībā tā īsti nemaz nav atbalsojies, ja jau viņa partija pa to laiku pamanās iegūt lielāku atbalstu. Te gan nevajadzētu iegrimt morālā pesimismā, jo Zaķa izdarībās diez vai kāds saskata kaut ko apsveicamu un atbalstāmu. Vienkārši šis stāsts (vai, pareizāk sakot, tā publiskošana) izskatās pārāk polittehnoloģiski uzkonstruēts, lai to uzskatītu par nopietnu argumentu, ja runa ir par partiju izvēli, kas Latvijā vēl joprojām ļoti bieži ir “mazākā ļaunuma” izvēle.
Zīmīgāks tomēr ir “SC” kritiens, vienlaikus ar “PCTVL” atbalstītāju skaita pieaugumu. Turklāt Vladimirs Lindermans tūlīt pat pasteidzies paziņot, ka viņa izlolotā partija pašvaldību vēlēšanās cerot saņemt 30% balsu.
Šādi aprēķini viņam radušies, skatoties uz 18. februāra referenduma rezultātiem, un sava loģika ir – ja jau toreiz tik daudzi aizgāja Lindermana pavadā, kāpēc to nevarētu izdarīt vēlreiz. Arī “PCTVL” ar savu pilsonības referendumu vāc punktus, bet “SC” šobrīd izrādījies kā “munīcijas” pienesējs.
Arī krievvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos, kur agrāk bez konkurences parādījās galvenokārt saskaņieši, šobrīd redzamākie tēli ir V. Lindermans, A. Giļmans, I. Girss u. c., un tostarp arī bijušais Sarmītes Ēlertes padomnieks Andrejs Berdņikovs, kurš tagad sajutis pavisam citus aicinājumus. “SC” kanti notur vien nemainīgi klātesošais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tas gan ir jautājums – vai akcentu maiņa personu izvēlē ir apzināta mediju politika vai arī saskaņieši paši šobrīd netiecas pēc uzmanības. Viss var mainīties, kad pienāks laiks rotāt eglīti.
