Māris Antonevičs: Parādījies jauns skaidrojums līgumam ar “Vienoto Krieviju” 39
Latvijas politiku ik pa laikam satricina kāds paziņojums, pēc kura tā vien gribas atcerēties veco sakāmvārdu par to, ka “klusēšana – zelts”. Šonedēļ izcēlies “Saskaņas” Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis, kura vārds pavīdēja arī nesen publicētajās “Rīdzenes sarunās”, jūtas kā zivs ūdenī, kad ir runa par ekonomiskajiem jautājumiem, bet kļūst ļoti nervozs, kad vajag paust viedokli par politiku un īpaši – “Saskaņas” attiecībām ar Krieviju. TV24 raidījumā Zariņš kļuva emocionāls pēc kādas piebildes, ka “Saskaņai” ir noslēgts līgums ar Putina partiju “Vienotā Krievija”. “Tas ir tāpat kā ieraudzīt, ka dakteris nāk ar skalpeli, un teikt: “Viņš mani taisās nogalināt!” Patiesībā tas ir, lai tavu dzīvību glābtu. Latviešiem šis ir pats svarīgākais līgums pēc līguma par Latvijas iestāšanos NATO,” apgalvoja politiķis, kura teikto pavadīja pārējo sarunas biedru smiekli.
Kas tas īsti bija? Ja Zariņa teiktais ir humors (par ko it kā liecināja klātesošo reakcija), tad, protams, diezgan īpatnēji, ka viņš nolēmis izspēlēt šādu etīdi pats par savu partiju, no kuras laikam izstāties nedomā. Pielīdzināt kaktu līgumu ar vienu (ne jau svarīgāko) no Putina varas vertikāles struktūras sastāvdaļām un Latvijas iestāšanos NATO – tas ir nenopietni un pat nožēlojami. Savukārt, ja noticam, ka tieši “Saskaņas” līgums līdz šim atturējis Putinu no agresīvām darbībām Baltijas virzienā, tad tā jau ir traģiska diagnoze Krievijas ārpolitikai.
Ticamāka gan šajā gadījumā ir cita versija – īstais brīdis lauzt bēdīgi slaveno līgumu “Saskaņai” bija 2014. gadā, kad Krievija sagrāba Krimu un izvērsa agresiju Donbasā. Taču tobrīd tas nozīmētu, ka Urbanoviča/Ušakova partija pauž skaidru attieksmi pret notiekošo, ērtāk tobrīd bija tēlot nezinīšus. Tad arī partijas līderi izdomāja pasaciņu medijiem, ka no līguma it kā Latvijai nākot kāds mītisks labums. Tas esot gluži vai tāds “tiešais telefons” uz Kremli. Patiesībā Putins nemaz nav “Vienotās Krievijas” līderis, partiju vada Dmitrijs Medvedevs, kura autoritāte pēdējā laikā sašķobījusies dēļ pārmetumiem korupcijas skandālā (ir arī nepierādītas teorijas, ka informācija noplūdusi ar Kremļa ziņu). Katrā ziņā “Saskaņa” nekad nav spējusi uzrādīt, ko tad tieši tā ir panākusi Latvijas labā ar šo līgumu. Tas vairāk ir tāds skaitāmpantiņš, atbildot uz neērtu jautājumu. Bet pļāpīgais Zariņš pārcenties, izraisa publikas smīnus un sašutumu.
Par jaunām partijām, kas Latvijā pēdējā laikā uzradušās vai vēl gatavojas uzrasties, pagaidām grūtāk spriest, bet par politiskajiem ilgdzīvotājiem vairāk vai mazāk skaidrs, “kas ir kas”. Un “Saskaņas” gadījumā ar minēšanu nav vajadzības nodarboties. Tai ir gadiem veidota ideoloģija un zināmas pozīcijas dažādos politiskajos jautājumos. Tāpēc varbūt pat nevajadzētu tik ļoti koncentrēties tieši uz vienu līgumu ar “Vienoto Krieviju”, kā tas bieži notiek. Piemēram, nesen Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, intervijā “Latvijas Avīzei” jautāts par iespējamo sadarbību ar “Saskaņu” (ņemot vērā, ka šāda koalīcija savulaik slepus apspriesta viesnīcā “Rīdzene”), apgalvo: “… mūsu lielākie iebildumi ir pret līgumu ar Krievijas varas partiju. (..) Būtu ļoti nepatīkami, ja, sagaidot Latvijas simtgadi, vadībā būtu partija, kurai ir sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Un kur tad ir tie labumi no Krievijas, ko šī sadarbība ir devusi? Kaut vai Rīgā, kur “Saskaņa” jau daudzus gadus ir pie varas? Kur Rīgas ostā ir lieli kravu pieplūdumi? Tas tikai rāda, ka šis līgums ir politisks un nekādi saimnieciski ieguvumi no tā nav. Krievija caur to mēģina īstenot savas intereses Latvijā.” Bet līgums ir tikai papīrs, kuru faktiski neviens ārpus “Saskaņas” nav redzējis. Krievija attieksmi pret starptautiskiem līgumiem jau ir nodemonstrējusi ar Krimas aneksiju, kas notika, pārkāpjot iepriekš parakstīto Budapeštas memorandu par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un esošās robežas garantēšanu. Vai tiešām kāds iedomājas, ka “Saskaņas” līgums ir kas tik būtisks, lai to pie vajadzības neziedotu kādu nozīmīgu politisko mērķu labā? Cēli paziņojot, ka līgums vairs nav spēkā un ar to likvidēts pēdējais šķērslis “Saskaņas” līdzdalībai valdībā.
