“Mūsu cilvēki”, nevis “piesaistītas zvaigznes un klejojoši karjeristi”. Kā “Saskaņa” gatavojas vēlēšanām? 31
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan skaitliski “Saskaņa” joprojām ir lielākā opozīcijas partija Saeimā, valdības kritizēšanā tā pēdējā laikā atpalikusi no dažādiem jaundibinātiem, atklāti populistiskiem spēkiem, kas par savu “jājamzirdziņu” izvēlējušies protestus pret vakcināciju un Covid-19 ierobežojumiem.
Sestdien kongresā “Saskaņa” centās atgūt iekavēto, Latvijā notiekošo zīmējot ļoti drūmās krāsās un vainojot tajā valdošo koalīciju, vienlaikus prasot atteikties no “sarkanajām līnijām” valdības veidošanā.
Kongress notika attālinātajā režīmā. Tomēr ne tikai tas atšķīra šo pasākumu no agrākajām klātienes sanāksmēm. Nekad iepriekš tik uzsvērti nebija lietota krievu valoda, kas faktiski dominēja kongresa darbā – tajā uzstājās ne vien viens no partijas līderiem Nils Ušakovs, bet arī lielākā daļa debatētāju, piemēram, Anna Vladova, Sergejs Dolgopolovs, Regīna Ločmele, Konstantīns Čekušins un citi.
Arī kongresa vadītājs Jānis Urbanovičs uzrunāja biedrus te latviski, te krieviski, tāpat krievu valodā tika paziņots balsojuma rezultāts par valdes priekšsēdētāju. Ušakovs arī palepojās, ka panācis krievu valodas kā “minoritāšu valodas” plašāku izmantošanu Eiropas Parlamentā, kur tagad tikšot gatavoti informatīvie materiāli arī krieviski.
Kā zinām, 2012. gadā Ušakovs un citi pazīstami “Saskaņas” politiķi, aktīvi piebalsojot nacionālboļševikiem un citiem radikālajiem spēkiem, panāca, ka tiek rīkots referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Referendumā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret – 74,8%. Tieši kopš tā laika labējās un centriskās partijas ir paziņojušas, ka neredz iespēju darboties ar “Saskaņu” vienā valdībā.
“Saskaņas” kongresā visdramatiskāko tuvākās nākotnes ainu iezīmēja Ušakovs, norādot, ka Latviju gaida “apokalipse”.
“Mēs esam lielas katastrofas priekšā. (..) Līdz gada beigām mēs pazaudēsim ap 2000 cilvēku – tas ir tāda apdzīvota vieta kā, piemēram, Dagda. Tik daudz cilvēku nemira pat pašos šausmīgākajos laikos – 90. gadu sākumā,” sacīja EP deputāts, pretstatot citas Eiropas valstis, kas “atceļ ierobežojumus, atviegloti uzelpo un sāk sapņot par Ziemassvētku brīvdienām”.
Bet bez koronavīrusa Latvijā esot daudz citu problēmu – “izdeguši” mediķi un skolotāji, “sabrukušas ostas, dzelzceļš un finanšu nozare”, gaidāmais cenu pieaugums un sliktās attiecības ar “mūsu Austrumu kaimiņiem”.
“Par to visu, protams, atbildīga valdība,” secināja Ušakovs, kuram Latvija izskatoties kā kuģis, kas peld virsū aisbergam. Uz komandtiltiņa diskutējot, ka vajag drukāt skrejlapas, lai informētu pasažierus, bet citi tikmēr apšaubot, vai aisbergs vispār ir īsts un vai glābšanas vestes tiešām spēs pasargāt.
“Saskaņas” politiķu runās ļoti uzmanīgi tika apiets jautājums par Gobzema un Šlesera politiskajām aktivitātēm, lai gan tieši šie spēki potenciāli nākotnē varētu būt “Saskaņas” partneri.
Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis norādīja, ka “Saskaņa” šādās akcijās neiesaistīsies: “”Saskaņa” ir nopietna partija, kas savu vēlētāju interešu aizstāvībai izmanto tikai nopietnas, iepriekš pārbaudītas metodes. Tas nenozīmē, ka mēs baidāmies iziet ielās, lai runātu ar tautu, tomēr mēs neuzskatām, ka pastaigas pa ielu un skaļā bļaustīšanās dos kādu rezultātu.”
Savukārt Ušakovs bilda, ka pēc ziemas situācija varbūt mainīsies un tie, kas kovida dēļ būs zaudējuši radiniekus, “pavisam citādi skatīsies uz tiem, kas pašlaik organizē protestus un atrunā no vienīgā pareizā soļa – vakcinēšanās”.
Tomēr arī aicinājumu vakcinēties pret Covid-19 kongresā bija maz. To izteica vien Ušakovs, atzīstot, ka tieši “Saskaņas” vēlētāji varētu būt starp tiem, kas mazāk vakcinējas un biežāk saslimst, bet atkal jau vainīga pie tā esot valdība.
“No vienas puses, vara nemāk komunicēt ar “Saskaņas” atbalstītājiem. No otras puses, ir daudz dažādas dezinformācijas. Taču mūsu vēlētāji ir kļuvuši vieglāk ievainojami šajā krīzē. Nedrīkst stāvēt malā, kad valdības rīcības vai bezdarbības dēļ mirs cilvēki,” tā EP deputāts.
Daudz vairāk “Saskaņa” gremdējās nākamo Saeimas vēlēšanu gaidās. Partijas vadītāja amatā pārvēlētais Jānis Urbanovičs par galveno uzdevumu izvirzīja panākt atteikšanos no “sarkano līniju reliģijas”.
“Vajadzētu panākt, ka sacensība ir pa visu laukumu un sarkanās līnijas nebūtu izmantojamas, lai žņaugtu brīvo iniciatīvu,” piedāvāja Urbanovičs.
Kā iedvesmojošs piemērs vairākkārt tika pieminēta Vācija, kur nupat vēlēšanās panākumus guvusi sociāldemokrātu partija. Tomēr Saeimas deputāts Boriss Cilevičs pauda bažas, ka pati “Saskaņa” nemaz tik ļoti neatbilst moderno sociāldemokrātu tēlam.
“Mūsdienu Eiropā partijas vairs nedalās labējās un kreisajās, robežlīnija ir starp progresīvajiem un konservatīvajiem spēkiem. (..) Būsim godīgi, daudzos jautājumos, kas nosaka mūsdienu progresīvā spārna identitāti, mums vai nu nav skaidri noformulēta viedokļa, vai tas ir tuvāks konservatīvajai pozīcijai.
Minēšu tikai dažas: migrācijas un bēgļu politika, Stambulas konvencijas ratifikācija, viendzimuma partnerattiecību atzīšana. Īpaši sāpīgs jautājums – attieksme pret Krievijas un Baltkrievijas vadības īstenoto politiku. Mēs konsekventi iestājamies par labām kaimiņattiecībām un ciešu sadarbību, bet vai tas nozīmē, ka mums jāattaisno acīmredzami cilvēktiesību pārkāpumi, jākļūst par Lukašenko fanu klubu?” – vaicāja Cilevičs.
Uz to cits deputāts Nikolajs Kabanovs atbildēja, ka “Saskaņa” nevarot pievienoties Krievijas un Baltkrievijas nosodījumam, jo Saeimā to parasti ierosinot Nacionālā apvienība.
“Saskaņai” vēlēšanu sarakstā pamatu šoreiz veidošot “mūsu cilvēki”, nevis “piesaistītas zvaigznes un klejojoši karjeristi”, kā tas tika raksturots kongresā.
Kurzemē kā pirmais numurs iecerēts Valērijs Agešins, Rīgā – Regīna Ločmele, Vidzemē – Ivars Zariņš, Zemgalē – Andris Morozovs, Latgalē – Inga Goldberga. Premjera kandidāts kongresā netika nosaukts, taču, kā norādīja Urbanovičs, – tas varētu būt arī kāds no šiem politiķiem.
