“Saskaņā” līderi mainās lomām 6
Vairākkārt pārceļot partijas kongresu teju gada garumā, “Saskaņai” pagājušajā sestdienā beidzot izdevās noorganizēt tādu kopsapulci, kuras iznākums jau bija daudzmaz prognozējams. Tajā arī lielā mērā tika novērsta šķelšanās partijā.
Šogad “Saskaņa” ir piedzīvojusi sava līdera Nila Ušakova atkāpšanos no Rīgas mēra amata, kratīšanas viņa dzīves un darba vietā saistībā ar iespējamajiem korupcijas skandāliem, kā arī Rīgas domes frakcijas šķelšanos.
Krīze partijā bija tik dziļa, ka tās faktiskais līderis, Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš pēdējos gados apzināti bija palicis otrajā plānā, piekrita pārņemt partijas vadību. Viņu kongresā pārliecinoši ievēlēja par “Saskaņas” valdes priekšsēdētāju.
“Saskaņā” ir 3663 biedri, no kuriem kongresā piedalījās 351 delegāts. Tā joprojām ir ne tikai skaitliski lielākā, bet arī populārākā partija. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā septembrī par “Saskaņu” balsotu 14,5% aptaujāto, kas gan liecina par reitinga kritumu.
Kongresā vairākkārt tika atgādināts, ka “Saskaņai” šogad ir 25 gadu jubileja, ja par pirmsākumu var uzskatīt tās priekšteces Tautas saskaņas partijas uznākšanu uz politiskās skatuves. Kongresā lielākā daļa delegātu pārmaiņus runāja latviski un krieviski.
Līderi vēl atklāti
Pretēji solītajam, ka beidzot “Saskaņa” priekšsēdi izraudzīsies aizklātā balsojumā, tas bija atklāts, lai gan delegātiem bija jāizdara izvēle starp trīs amata pretendentiem – kandidēja arī bijušais parlamentārietis Andris Morozovs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija pieteikts kā premjera kandidāts. Par J. Urbanoviču nobalsoja 218 delegāti, par V. Dombrovski – 49, bet par A. Morozovu – 18.
Lai sakārtotu partiju, ir palielināta tās domes loma. Līdz šim tā bija formāla institūcija, ko pārsvarā veidoja reģionālo nodaļu vadītāji, bet turpmāk domē būs tikai Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputāti. Tajā plānots pieņemt politiskos lēmumus, ar kuriem valdei, kuru apstiprināja 23 cilvēku sastāvā, būs jārēķinās. Par domes priekšsēdētāju ievēlēja N. Ušakovu.
Tātad arī turpmāk partiju vadīs abu līderu tandēms, tikai mainītās lomās. Līdz šim J. Urbanovičs bija N. Ušakova vietnieks. Tagad partijas vadītājam būs pieci vietnieki – V. Dombrovskis un A. Morozovs, kā arī lielo pilsētu mēri – Rēzeknes domes priekšsēdis Aleksandrs Bartaševičs, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš un Rīgas mēra vietniece Anna Vladova. Tā līderu komandā ir visu spārnu pārstāvji.
A. Elksniņš gada sākumā bija pieļāvis iespēju aiziet no partijas un veidot savu politisko spēku, bet tagad izšķīries saikni ar “Saskaņu” nesaraut, taču no domas Daugavpilī veidot biedrību nav atteicies. Tās pieteikums ir pārcelts uz nākamā gada pavasari.
Ušakovam joprojām atbalsts
Arī N. Ušakovs ir nolēmis “veltīt visus savus spēkus “Saskaņai” kā partijai un “Saskaņas” idejai, kad latvieši un nelatvieši kopā attīsta modernu, eiropeisku valsti”.
Viņš centās skaidrot notikušo kopš gada sākuma, kad negaidīti nolēma kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Tas laiks bijis komplicēts politiķim arī personiski. Krīze Rīgas domē un viņa noņemšana no Rīgas mēra amata ir notikumi, par kuriem maksājot visa partija.
“Pašpārliecinātība arī bija kļūda,” atzina N. Ušakovs. Viņam joprojām ir arī atbalsts partijā – Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova uzsvēra, ka N. Ušakovs nebija viens, viņam blakus bija valde, kas ir līdzatbildīga par to, kas noticis.
A. Vladova tiem, kuri kritizē N. Ušakovu, vaicāja, kur viņi paši šos desmit gadus ir bijuši. Visi jutušies ērti aiz N. Ušakova muguras, kad viņš atnesa vēlēšanās vienu uzvaru pēc otras, “daudzi par deputātiem kļuva tāpēc, ka nofotografējās kopā ar Nilu”, piebilda A. Vladova. N. Ušakovs Saeimas vēlēšanās nekandidēja, bet kampaņā aktīvi piedalījās un viņa foto bija reklāmās.
Vjačeslavs Dombrovskis “Saskaņas” popularitāti minēja kā “apbrīnojamu uzticības kredītu”. “Mums ir jāsaprot, ka pasaule mainās, un mums ir jāmainās tai līdzi,” uzskata V. Dombrovskis. Arī A. Elksniņš aicināja paskatīties, kā citas partijas līdzās mainās, un mudināja Saeimas deputātus atcerēties par cilvēkiem reģionos. Viņš arī aģitēja balsot par J. Urbanoviču, jo tikai viņš “varēs savaldīt Saeimas frakciju, kurā ir liberālais spārns, racionālais spārns un Ivars Zariņš”.
Partijas tēlu lielā mērā ietekmēja situācija Rīgas domē un pretrunas ar līdz šim tuvajiem sabiedrotajiem no partijas “Gods kalpot Rīgai”, kuras pārstāvji pirmo reizi nebija kongresā ieradušies apsveikt partnerus.
“GKR” priekšsēdis, EP deputāts Andris Ameriks “Latvijas Avīzei” īsziņā paskaidroja, ka esot N. Ušakovu apsveicis jau Briselē, savu neierašanos skaidrojot ar “Saskaņas” kongresa darba kārtību, kurā galvenais bijušas vadības vēlēšanas.
N. Ušakovs atzina, ka ar A. Ameriku esot laba sadarbība Briselē, taču – ja Rīgas domē partijai nebūs iespējams pildīt savus solījumus, tad “ārkārtas vēlēšanas ir labākais risinājums”. Tiesa, ārkārtas vēlēšanas vairs nerīko, ja pēc domes atlaišanas līdz kārtējām vēlēšanām palicis mazāk nekā 15 mēneši.
Tad pašvaldībā ieceļ administrāciju. A. Vladova skaidroja, ka Rīgā situācija ir stabilizēta, bet tas esot šķietams miers, jo “vienam otram draugam ir akmens azotē”. Darbs pie nākamā gada budžeta parādīšot, vai ir iespējams nostrādāt līdz vēlēšanām 2021. gada jūnijā.
“Saskaņas” stabilizēšana sakritīs ar laiku, kad būs jāsāk gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kur partija cer palielināt ietekmi lielajās pilsētās – tā vēlas, piemēram, pārņemt varu arī Jūrmalā, kur tagad strādā koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību, – Ņikita Ņikiforovs ir domes priekšsēdētāja vietnieks.
