“Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība apsver iespēju apstrīdēt vēlēšanu rezultātus 8
Partija “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība apsver iespēju apstrīdēt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus saistībā ar neapzīmogotajām aploksnēm, kuru dēļ par nederīgām atzīta vairāk nekā 600 balsis, pēcvēlēšanu diskusijā Latvijas Televīzijā pauda abu partiju pārstāvji.
“Saskaņas” pārstāvis Andris Morozovs norādīja, ka gadījumā, ja partija “Alternative” nevērsīsies tiesībsargājošās institūcijās, tad “Saskaņa” to noteikti darīs, jo neapzīmogotajās aploksnēs esošās vēlētāju zīmes var būtiski mainīt kāda deputāta kandidāta iekļūšanu domē.
Arī Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs piebilda, ka rīt lems par to vai pārsūdzēt vēlēšanu rezultātus. Varbūtība, ka tas tiks darīts, esot ļoti liela.
Kā ziņots, Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) abos gadījumos jau lēmusi lūgt VDD veikt lietas apstākļu pārbaudi.
Partija “Alternative” kopā ar juristiem gatavos iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm par vairākiem simtiem neapzīmogoto aplokšņu, kas tika konstatēti divos vēlēšanu iecirkņos, aģentūrai LETA sacīja “Alternative” deputāta kandidāts Aleksejs Rosļikovs. Rosļikovs uzskata, ka VVD ir jāveic rūpīga izmeklēšana, kurš un ar kādu mērķi vēlēšanu urnās iemeta vairākus simtus neapzīmogotu aplokšņu, jo vairāk nekā 600 aplokšņu neapzīmogošana noteikti nevarot būt cilvēciska kļūda. “Tas nav jautājums par mūsu partijas interesēm, jo šīs vairāk nekā 600 balsis noteikti nemainīs rezultātu mūsu partijai, taču ir svarīgi noskaidrot, kādēļ vēlēšanās bija iespējama šāda situācija,” sacīja Rosļikovs.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa iepriekš aģentūru LETA informēja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus iespējams apstrīdēt līdz trešdienai.
Rīgas domes vēlēšanās galīgos vēlēšanu rezultātus nosaka un apstiprina Rīgas vēlēšanu komisija. Pēc Bērziņas paustā, komisija šodien ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt CVK. To var izdarīt triju darba dienu laikā, tātad, līdz trešdienai.
CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums, kas jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ir galīgs un nav apstrīdams.
Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem – uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti netiks apstrīdēti, jaunie deputāti uz pirmo domes sēdi ir jāuzaicina ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, “Saskaņa” iegūs 12 domnieku krēslus, “Jaunā Vienotība” – desmit, “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts – septiņus, “Gods kalpot Rīgai” piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija – katra pa četrām deputātu vietām.
