“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē 23
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, kuras mērs Andrejs Elksniņš un pārējie no partijas ievēlētie domnieki izstājās no partijas, bet arī Rēzeknē.
Lai gan tās domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs joprojām ir “Saskaņā”, tomēr konflikts ar partijas vadību ir skaidri redzams. “Viņa rīcība un ģeopolitiskā vīzija nav pieņemama lielai daļai partijas biedru, tāpēc valdē tuvākajā laikā vajadzēs pieņemt kādu lēmumu,” “Latvijas Avīzei” teica “Saskaņas” līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Savukārt A. Bartaševičs fesbukā pēc kongresa ziņoja, ka arī “Saskaņas” Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada nodaļas drīzumā plāno sanākt kopā, “lai spriestu, ko darīt tālāk, jo ir īstais laiks cīnīties par mūsu vēlētāju patiesajām interesēm”.
Divu lielo pilsētu mēri A. Elksniņš un A. Bartaševičs izvēlējušies atšķirīgu pieeju.
Par A. Elksniņu N. Ušakovs teica tikai to labāko – tā esot bijusi godīga un atklāta rīcība, paziņojot par izstāšanos no partijas un uz kongresu izvirzīto delegātu atsaukšana no dalības tajā. A. Elksniņš arī pirms kongresa partijas vadību esot informējis, ka plāno veidot jaunu politisko spēku.
Savukārt A. Bartaševičs esot gribējis pārņemt varu partijā, bet, kad jutis, ka tas nav iespējams, tad aicinājis jau iepriekš minētās nodaļas kongresu boikotēt. “Tā vietā, lai atbrauktu uz kongresu un atklāti pateiktu savu viedokli, viņš aicina to boikotēt,” bija vīlies N. Ušakovs. Viņš apstiprināja, ka jaunajai valdei būs šī situācija jāvērtē un “kaut kāds lēmums jāpieņem”.
Savukārt partijas līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele aģentūrai LETA kongresa dienā teica, ka ir nepieciešams sarunāties ar “Saskaņas” kongresa boikotētājiem. Viņa ir pret to, ka cilvēki, kas neieradās uz kongresu, būtu jāizstumj no partijas. Saeimas vēlēšanās viņa kandidēja Latgalē un bija visciešāk saistīta ar nodaļām, kuras pārstāv abu pašvaldību vadītāji.
Ar A. Elksniņu “Latvijas Avīzei” izdevās sazināties, bet neko vairāk par jau visiem zināmo viņš nevēlējās teikt. Viņš apgalvoja, ka politiskās piederības maiņa, viņam un vēl sešiem deputātiem aizejot no “Saskaņas”, neietekmēs pašvaldības darbu. Domes koalīcijai, kurā ir arī viens deputāts no Latvijas Krievu savienības, kopā ir astoņas balsis.
Latgales partijas līderis, domnieks Jānis Lāčplēsis arī apgalvoja – kamēr A. Elksniņam būs astoņas balsis un neviens no šī vairākuma nevēlēsies viņa nomaiņu, tikmēr būs politiskā stabilitāte.
Taču tagad A. Elksniņš ir daudz brīvāks savā darbībā un uzskatu paušanā, kas nozīmē, ka ar Latvijas Krievu savienību palielinās savstarpējā konkurence.
Ar A. Bataševiču sazināties divu dienu laikā neizdevās, bet savas domas gan pirms kongresa, gan pēc tā viņš ir izklāstījis nelielās videouzrunās feisbukā. Vienā no tām A. Bartaševičs apšauba arī to, cik leģitīms bijis “Saskaņas” kongress, jo uz to bija izvirzīts daudz lielāks delegātu skaits. Jānis Urbanovičs kongresā skaidroja, ka tie, kuri nebija pārreģistrējušies un aizpildījuši anketas, neesot iekļauti delegātu skaitā.
Kongresā varēja vērot, ka tajā piedalījās arī partijas biedri no Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes novada, Daugavpils un Augšdaugavas novada. To apstiprināja arī bijušais Saeimas deputāts Jānis Tutins, kurš pārstāv Rēzeknes novada nodaļu, lai gan dzīvo pilsētā.
J. Tutins ir viens no tiem, kam nav pieņemama A. Bartaševiča ģeopolitiskā vīzija, kas bijusi vērsta uz to, ka tiekot mīkstināta attieksme pret Krieviju. Kolēģu boikots, viņaprāt, esot uzskatāms par necieņas izrādīšanu citiem partijas biedriem.
Nesaistīti ar “Saskaņā” notiekošo jāatgādina, ka janvāra sākumā Saeimas Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas apakškomisijas sēdē izskanēja ierosinājums, ka pielaide valsts noslēpumam būtu nepieciešama arī pašvaldību amatpersonām.
Tas varētu attiekties arī uz abu lielo pilsētu vadību.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Ainars Latkovskis (“JV”) informēja, ka valdībā būs Ministru kabineta komiteja, kuru vadīs iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (“AS”). Tā lems par nepieciešamajām izmaiņām likumā, kurā to varētu paredzēt.
“Es tādus grozījumus atbalstītu, jo pašvaldībām ir liela loma valsts aizsardzības sistēmā. Ja kāds no mēriem nevar saņemt pielaidi valsts noslēpumam, tad viņš nevarētu būt šajā amatā. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka pašvaldību vadītāji ir līdz galam lojāli Latvijas valstij un nevar radīt drošības problēmas Latvijai,” teica A. Latkovskis.
