“Noņemsim no rīdzinieku kakla to akmeni, kas saucas “e-talons”.” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis 6
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām iztaujāt lielāko partiju sarakstu līderus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Saruna ar “Jaunās Vienotības” Rīgas mēra kandidātu VILNI ĶIRSI.
“Jaunā Vienotība” ir viena no tām partijām, kas neiesaistījās kādā partiju blokā un nemēģināja ap sevi pulcēt citus spēkus, kā izdarīja “Attīstībai/Par” kopā ar “Progresīvajiem” vai Nacionālā apvienība kopā ar Latvijas Reģionu apvienību. Kāpēc tā? Jums neviens nepatīk, vai arī jūs nevienam neesat pa prātam?
V. Ķirsis: Kā zināms, sākotnēji mums bija sarunas gan ar Jauno konservatīvo partiju, gan Nacionālo apvienību. Es biju par scenāriju, ka mums – konservatīvi centriskajiem spēkiem – jāiet kopā. Likās, ka viss notiks, bet JKP pateica nē…
Citas partijas tomēr turpināja sarunas.
Nebija jau vairs daudz ar ko runāt.
Vai, jūsuprāt, politiskais piedāvājums šīm vēlēšanām nav pārāk sašķelts – tas var patraucēt jūsu iecerei pārņemt varu Rīgā pēc “Saskaņas” desmit gadu valdīšanas tajā.
Es domāju, labāk būtu bijis, ja mēs ietu kopā, bet es nenokaru degunu. Esmu diezgan pārliecināts, ka pārmaiņas būs.
Jūs bijāt viens no iniciatoriem īpašam aicinājumam Rīgas pagaidu administrācijai līdz jaunās domes sanākšanai neiecelt amatos jaunas amatpersonas un neveikt strukturālās izmaiņas. Vai ir kādas aizdomas, ka pagaidu administrācija darbojas politiskās interesēs?
Jā, es neesmu apmierināts ar pagaidu administrācijas darbu. Piemēram, ir izveidota kaut kāda darba grupa, kas spriež, ka varbūt vajadzētu likvidēt pilsētas galvenā arhitekta biroju, kas parasti bija pretsvars būvvaldei ar citu konceptuālu skatījumu.
Bet stāsts ir plašāks – pagaidu administrācijai nav jāpieņem lēmumi, kuriem ir ilgtermiņa ietekme. Tā arī iecēlusi vairāku departamenta vadītājus, un ir jautājums par šo personu politisko neitralitāti.
Pilsētas attīstības departaments ir bijis bez vadītāja jau trīs gadus, Finanšu departaments – gandrīz gadu, Izglītības, kultūras un sporta departaments – arī pusgadu. Pagaidīt vēl divus mēnešus – pēc būtības tas neko nemainītu.
To vajadzētu atstāt nākamajai domei. Viskritiskāk es attiecos pret Ivetas Zalpēteres iecelšanu par Rīgas izpilddirektori, jo viņa ir cilvēks, kas šobrīd atbild par visiem galvaspilsētas uzņēmumiem.
Viņa ir partijas “Latvijas attīstībai” dibinātāja. Viņa kandidēja arī iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās, un, ja vien būtu populārāka, būtu kļuvusi par deputāti.
Uzdot viņu par apolitisku, neitrālu profesionāli nekādā ziņā nevar. Un mēs jau redzam rezultātu – Oļegs Burovs ir kļuvis par Autoostas padomes priekšsēdētāju.
Tad sakiet līdz galam, kas stāv aiz šīm interesēm. Jūs nepārprotami norādāt uz “Attīstībai/Par”.
Tā tas izskatās. Un tā “augstā latiņa”, ko viņi uzstāda programmā par labas pārvaldības principiem Rīgā un galvaspilsētas uzņēmumos, ir klajā pretrunā ar šīm darbībām. Ja jau negribējās, lai būtu šī ēna, Zalpēteres kundze varēja pati atteikties no šī darba.
Tātad jau tagad izveidojusies zināma neapmierinātība un neuzticība starp “Attīstībai/Par” un citām līdzšinējām Rīgas domes opozīcijas partijām. Kā tas ietekmēs sadarbību pēc vēlēšanām? Iepriekš taču jūs visi bijāt vienoti – “gāžam Nilu” un tā tālāk.
Te nav runa par kādām politiskām intrigām, bet pavisam konkrētām lietām. Būsim atklāti – tie, kas teica “gāžam Nilu”, bija gatavi vēl iepriekšējās domes darbības laikā veidot koalīciju ar deputātiem, kas ievēlēti no “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” saraksta.
Es par to dabūju daudz sitienu, ka negribu stāties šādas koalīcijas priekšgalā, bet tas būtu tāpat kā iet apkarot korupciju kopā ar korumpantiem. Tas ir neloģiski!
Bet vai mēs atkal neatgriežamies tajā pašā punktā? Viens no žurnālistu šā brīža “karstākajiem” jautājumiem partiju kandidātiem – vai esat gatavi sadarboties ar “Gods kalpot Rīgai”?
Ja valdības koalīcijas partijas dabūs vairākumu, tad būs grūti paskaidrot, kāpēc tās neveido koalīciju arī Rīgā. Taču bažas, protams, ir, un iepriekšējo gadu pieredze par to liek domāt.
Gada sākumā bija JKP aicinājums parakstīt īpašu memorandu, ka nebūs sadarbības ar “Saskaņu”, “GKR” un Latvijas Krievu savienību. Neviens gan neatsaucās. Bet varbūt pie tā vērts atgriezties.
Mēs iepriekšējo vēlēšanu laikā parakstījām šādu vienošanos. No Nacionālās apvienības to parakstīja Baiba Broka. Un mēs redzam, ar ko tas beidzās. Tādi memorandi ir skaisti žesti, bet tas nenozīmē, ka tie tiks pildīti.
Pēc iepriekšējām vēlēšanām visi Rīgas domē ievēlētie solīja tur palikt četrus gadus, strādāt, cīnīties, taču jau pēc gada devās uz Saeimu.
“Vienotība” bija vienīgā frakcija, kas palika vienota, no kuras deputāti neaizgāja ne uz Saeimu, ne Eiropas Parlamentu un arī nepārgāja “Saskaņas”/”GKR” pusē.
Pašlaik mēs velkam “sarkano līniju” pret korupciju un prokremliskajām partijām. Un, ja runā tieši par korupciju, tad te es neredzu atšķirību starp “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”.
Vēl pirms gada tas pats Burovs ar putām uz lūpām aizstāvēja atkritumu monopolu Rīgā. Skandalozā e-talona “tēvs” ir Aleksandrs Brandavs, kurš ir “GKR” biedrs. “Rīgas namu pārvaldnieku”, kas iesaistīts dažādos skandālos, ilgstoši vadījis Edvīns Straupe, kurš ir “GKR” biedrs.
Tur arī notiek dīvaina migrācija, kurai grūti izsekot. Eiženija Aldermane vienu dienu ir “GKR”, otru dienu “Saskaņā”, Baiba Rozentāle – otrādi. Tur bezmaz vajag kaut kādu īpašu mobilo lietotni, lai izsekotu šīm kustībām.
Bet tas no “Jaunās Vienotības” puses nozīmē stingru “nē” arī “GKR”?
Situācija jau ir diezgan skaidra – ja vairākums būs partijām, kas veido valdību, tad tās būs pie varas Rīgā. Ja vairākumu iegūst “Saskaņa” un “GKR”, tad gan jau viņi atkal vienosies. Burovs aizies atpakaļ pie saskaņiešiem, atvainosies…
Ušakovs Burovam ir veltījis ļoti skarbus vārdus, pielīdzinājis pornoaktrisēm un kam tur vēl. Viņš pat par jums, opozicionāriem, tik rupji neizrunājas.
Bet Ušakova Rīgas domē nebūs!
“Saskaņas” saraksts taču pilns ar viņa cilvēkiem.
Saka, ka nekas tā nesatuvina kā kopā pastrādāts noziegums. Domāju, ka tās saites vēl ir gana ciešas. Bet es jau pateicu – neredzu atšķirību starp “Saskaņu” un “GKR”, tātad sadarbība ir izslēgta ar abām.
Jums jau ir pieredze Rīgas domes darbā, nedaudz vairāk zināt to virtuvi. Šobrīd rodas iespaids, ka “Saskaņa” varu nemaz negrib, savukārt Burovs un “GKR” ļoti grib. Kāpēc tā?
Ja godīgi, mani arī izbrīna, ka “Saskaņa” pat īpaši necenšas. Acīmredzot viņi ir sapratuši, ka šajās vēlēšanās dabūs pērienu. Burovs savukārt cer, ka viņam būs “zelta kārts”. Taču viņu tradicionālais vēlētājs pašlaik ir demotivēts, tāpēc varai vajadzētu mainīties.
Konkurence uz Rīgas mēra amatu ir diezgan sīva. Kas jūs šajā kompānijā atšķir no pārējiem?
Pirmkārt, man ir pieredze Rīgas domē, un tas ir svarīgi Rīgas mēra amata kandidātam. Otrkārt, man ir ļoti spēcīga komanda, kas ir gatava strādāt jau no nākamās dienas, nevajadzēs iešūpoties.
Tas pats Šadurska kungs varēs ķerties klāt, lai palīdzētu īstenot viņa paša savulaik virzītās izglītības reformas. Dāldera kungs ir bijušais kultūras ministrs un labi pārzina šo jomu, tāpat citi.
Daudz “veco vēžu”, kā tautā saka.
Laba komanda ir tāda, kuras spēks slēpjas dažādībā. Mums ir gan jauni politiķi, gan politiķi ar pieredzi vai arī profesionāļi, kā, piemēram, bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Par viņu gan ir palikuši daži reputācijas jautājumi, piemēram, par viņa saistību ar uzņēmēju Juri Savicki, ar kuru abi kopā esot redzēti dejojam kādā ballītē, vai arī ar citu uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami, kura viesnīcā, kā ziņoja LTV, Ķuzis svinējis dzimšanas dienu, bet nespēj atcerēties, vai par to maksājis pats. Vai esat visus šos jautājumus izrunājuši un neuztraucaties, ka neparādās vēl kādi skeleti skapī?
Ķuža kungs par visiem šiem jautājumiem ir sniedzis atbildes, un man nav ne mazāko šaubu, ka viņš ir godavīrs.
Partijām parasti ir daudz dažādu solījumu. Bet varbūt varat nosaukt vienu konkrētu darbu, ko jūs noteikti izdarīsiet uzreiz pēc vēlēšanām. Piemēram, līdz Ziemassvētkiem, tā lai var pārbaudīt, vai turat vārdu.
Pavisam noteikti noņemsim no rīdzinieku kakla to akmeni, kas saucas “e-talons”.
Jūsu kolēģe, aktīva “Vienotības” Rīgas domes deputāte Inese Andersone savulaik pēc “praida” pasākuma Rīgā ierakstīja tviterī šādu solījumu: “Pēc pāris gadiem “Baltic Pride” būs Rīgas pilsētas svētki!” Vai tā notiks, ja “Jaunā Vienotība” nokļūs pie varas?
Katram ir tiesības uz savu viedokli. Es varu pateikt savu pozīciju – es pats “praidā” nepiedalīšos. Bet, protams, Satversmē paredzētās pulcēšanās brīvības es turu cieņā.
Par to nav jautājums. Es citēšu vēl vienu Andersones tvītu: “Citās Eiropas pilsētās mērs piedalās “praidā” un pilsēta gatavojas šim notikumam! Kāda ir Ušakova un Amerika nostāja?” Un kāda ir Ķirša nostāja? Runa nav par jums kā privātpersonu, bet par iespējamā Rīgas mēra pozīciju par pašvaldības iesaisti šādā pasākumā.
Kā jau teicu – “praidā” neiešu. Mūsu sarakstā ir 63 kandidāti, katram droši vien gribas, lai mērs piedalās kādā citā pasākumā, bet mana pozīcija ir skaidra.
Runājot par citiem “svētkiem” – Nils Ušakovs, būdams mērs, aktīvi piedalījās 9. maija svinībās, faktiski bija uzņēmies pār tām šefību. Es nejautāšu, vai jūs piedalīsieties 9. maija pasākumos, bet plašāk – kā Rīgā risināsiet šo problēmu, ja to par tādu atzīstat?
Tā ir plašāka problēma, kas pirmkārt saistīta ar izglītības sistēmu. Tāpēc es uzskatu, ka Rīgā arī bērnudārzos jāpāriet uz valsts valodu. Un nevar būt arguments, ka tas nav iespējams.
Piemēram, Jelgavā šis jautājums jau ir atrisināts, un tā pēc etniskā sastāva ir līdzīga pilsēta Rīgai. Tāpat tā ir cīņa pret Krievijas propagandas ietekmi, lai gan tas jārisina ne tik daudz Rīgas, cik valstiskā līmenī.
Bet paliek jautājums – kas notiek ar Uzvaras parku. To pieminekli neuztur Krievija, par to maksā no Rīgas budžeta. Tas ir ne vien politisks, bet arī saimniecisks jautājums. Vai jūs atbalstīsiet, ka tam tiek piešķirta nauda?
Man šis piemineklis nekādā veidā nesimpatizē, un man tas simbolizē vienīgi Latvijas okupāciju. Bet šis ir arī juridisks jautājums – starpvalstu līgumos ir noteiktas zināmas saistības, kas mums jāpilda. Bet risinājums varētu būt īpašas ekspozīcijas izveide pie šī pieminekļa.
Līdzšinējā Rīgas domes vadība vienmēr uzsvērusi, ka tai prioritāte ir sociālās lietas. Tas izpaužas kā atlaides sabiedriskajā transportā, brīvpusdienas visiem skolēniem un citas. Ko no tā saglabāsiet, ko atcelsiet, ja nokļūsiet pie varas?
Es noteikti nebūšu tas, kas kaut ko no tā atcels. Tātad sabiedriskā transporta atlaides gan senioriem, gan skolēniem, gan brīvpusdienas tiks saglabātas. Cita lieta, ka sociālā palīdzība neaprobežojas tikai ar pabalstiem.
Tāpat ir krīzes ģimenēs un sociālais dienests, kas uz sevi iznes visu smagumu. Taču šie darbinieki ir ļoti zemu atalgoti, un šim dienestam trūkst resursu.
To man teica arī Ķuža kungs – vardarbība bieži sākas ģimenē, atbrauc policija, izšķir, un ar to viss beidzas, līdz nākamajai reizei. Bet vajadzētu uzreiz iesaistīt sociālo dienestu. Diemžēl tur sadarbība nav izveidojusies.
Ja runājam par brīvbiļetēm Rīgas transportā, lai to nodrošinātu, nepieciešamas milzīgas dotācijas “Rīgas satiksmei”. Ja jūs neko nemainīsiet, tad rodas jautājums, vai turpināsiet tur “grūst iekšā” naudu vai varbūt palielināsiet biļešu cenas?
Es pirms pāris gadiem jautāju “Rīgas satiksmei” – cik izmaksā pārvadāt par velti seniorus un skolēnus. Tā summa bija nedaudz virs 30 miljoniem eiro. E-talona sistēmas uzturēšana vien izmaksā 27 miljonus, un tātad gandrīz tikpat.
“Rīgas satiksmes” superslepenais “Ernst&Young” audits, ar kuru man bija iespēja iepazīties, uzrāda vēl dažādus dīvainus tēriņus, kuri tāpat būtu jāpārskata. Senioriem un bērniem nav jācieš “Saskaņas” un “GKR” korupcijas shēmu un nesaimnieciskuma dēļ.
3 jautājumi Rīgas mēra kandidātiem
Vai un kurš sēdēs cietumā “Rīgas satiksmes” lietā?
Es sadalīšu atbildi divās daļās. Demokrātiskā valstī politiķi viens otru cietumā nesēdina. To dara policija, KNAB, prokuratūra un tiesa. Spriežot pēc pieejamās informācijas, korupcijas apjoms un nesodāmības sajūta ir bijusi milzīga, tāpēc šoreiz kādam vajadzētu sēdēt.
Bet par detaļām es nevaru spriest. Taču deputāti var darīt ko citu. Audits uzrāda pozīcijas, kur nelietderīgi iztērēta nauda, un tas ir iemesls vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no atbildīgajām amatpersonām.
Tas attiecas gan uz Nilu Ušakovu kā “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētāju, gan uz Bemhenu, Jakrinu un citiem bijušajiem valdes locekļiem. To mēs nākamā sasaukuma laikā arī darīsim.
Precedents ir – tiesa jau atzina, ka tieši šādā veidā valstij nodarītie zaudējumi būs jākompensē akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” bijušajai valdei.
Kuru pilsētas zemes gabalu jūs būtu ar mieru atdāvināt valstij koncertzāles būvei?
Domāju, ka diskusijai jāturpinās, bet precīzu vietu, kur varētu atrasties koncertzāle, šobrīd nepateikšu. Man nepatīk doma, ka kaut kas jānojauc, lai varētu uzcelt koncertzāli.
Kādam jābūt sociāli taisnīgam nekustamā īpašuma nodoklim, piemēram, trīsistabu dzīvoklim Purvciemā vai savrupmājai Ziepniekkalnā?
Nodoklim jābūt samaksājamam. Mājai tā gadā varētu būt viena minimālā mēnešalga. Dzīvoklim – aptuveni 50 eiro, protams, atkarībā no īpašuma vērtības.
