“Saskaņā” sākušās pārmaiņas: vai brīvdienās Rīgas domnieku “prāti atvēsinājās”? 3
“Saskaņas” līdera Nila Ušakova lēmums kandidēt uz Eiropas Parlamentu, kur viņš arī ir ievēlēts, var atstāt iespaidu uz partijas nākotni un jau ir ietekmējis politisko situāciju Rīgas domē, kur “Saskaņas” frakcijā ir sākusies cīņa par līdera pozīcijām. Tā var uztvert nesenos notikumus pašvaldībā, kur četri “Saskaņas” deputāti nesteidza atbalstīt partijas biedra Sandra Bergmaņa virzīšanu uz Rīgas domes vicemēra amatu, par ko tika izslēgti no frakcijas un partijas. Tas savukārt varētu apgrūtināt jaunā Rīgas mēra Daiņa Turlā (“GKR”) iespējas nodrošināt vairākuma atbalstu koalīcijai.
“Saskaņa” jau vairākkārt ir pārcēlusi arī partijas kongresu. Viens no partijas līderiem Jānis Urbanovičs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka tas nenotiks arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnija sākumā, kas bija pēdējais noliktais termiņš. Partijas valdes pilnvaras beidzas tikai decembrī, tāpēc tagad nolemts kongresu sasaukt rudenī, kad situācija pēc N. Ušakova ievēlēšanas EP būs mierīgi izvērtēta, paskaidroja J. Urbanovičs. Viņš atzina, ka jebkuras pārmaiņas rada jaunus apstākļus, kad reakcija var būt arī neadekvāta.
Taču J. Urbanovičs ir pārliecināts, ka brīvdienās arī Rīgas domnieku “prāti atvēsināsies”.
Taču ir iespaids, ka šķelšanās partijā neaprobežosies tikai ar vairāku deputātu nodalīšanos no līdzšinējās komandas Rīgas domē. Bijušais Saeimas deputāts Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) piektdien vietējā radio “Alise +” paziņoja, ka viņš varētu veidot jaunu politisko spēku – pilsētas partiju, kādas jau gadiem darbojas Liepājā un Ventspilī, apvienojot profesionāļus un vietējos dažādu jomu līderus. “Daugavpilī ir nepieciešams jauns politiskais spēks, kuram būtu autoritāte pilsētā,” sacīja A. Elksniņš. Taču no plašākiem komentāriem sarunā ar “LA” viņš pagaidām atturējās.
Partijai nav citas autoritātes
“Skaidrs, ka Nilam Ušakovam bija liela ietekme uz “Saskaņas” frakcijas darbu. Viņam aizejot uz Eiropas Parlamentu, nav cita tāda “Saskaņas” cilvēka, kuru visi respektētu. Tāpēc sākās domstarpības, jo kāds varbūt jūtas nenovērtēts, kāds varbūt vēlas kaut ko vairāk panākt,” pieļāva bijušais vicemērs un partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētājs Andris Ameriks. Viņš tāpat kā N. Ušakovs ir ievēlēts EP. Piektdien Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja vēlēšanu rezultātus, un jūnija beigās beigsies abu pilnvaras domē. A. Ameriks “LA” nevarēja pateikt, kā attīstīsies notikumi domē. Tagad koalīcijai ir 28 balsis, tikpat ir arī opozīcijai. Vēl ir četri deputāti, kuri veidos savu frakciju. Taču A. Ameriks pieļāva, ka Rīgā var notikt arī domes ārkārtas vēlēšanas.
Pēc “Gods kalpot Rīgai” deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanas Rīgas mēra amatā ceturtdien vēlu vakarā turpmākie notikumi atklāja, ka valdošā “Saskaņas” frakcija vairs nav tik saliedēta kā līdz šim, kad no partijas ievēlētos domniekus mobilizēja “Saskaņas” līderis N. Ušakovs. Pretēji plānotajam ārkārtas sēdē izraudzīties arī domes priekšsēdētāja vietnieku, par ko no “Saskaņas” bija iecerēts virzīt S. Bergmani, tas nenotika. Četri “Saskaņas” deputāti nevēlējās tādā steigā par viņu balsot, jo it kā gribējuši “rūpīgāk izvērtēt” šo izvēli. Piektdienas rīts jau atnāca ar ziņu, ka “Saskaņas” frakcija ir sašķēlusies un domes koalīcijai vairs nav vairākuma. Četri “Saskaņas” deputāti – vicemērs Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs – “par rupjiem pārkāpumiem” no frakcijas un arī partijas tika izslēgti.
No N. Ušakova sacītā intervijā Latvijas Televīzijā kļuva zināms, ka minētie politiķi nebija gatavi atbalstīt arī vicemēra Oļega Burova (“GKR”) iecelšanu Rīgas brīvostas valdē, kur amatu atstās EP ievēlētais A. Ameriks. Notikušais padara saprotamāku “Gods kalpot Rīgai” lēmumu mēra amatam nominēt D. Turlo, nevis O. Burovu, kuram, iespējams, būtu grūtības saliedēt koalīciju un nodrošināt vairākumu.
Vienlaikus kļuva redzams arī tas, kāpēc “Saskaņa” nevirzīja savu Rīgas mēra kandidātu, jo tik īsā laikā tai būtu grūti vienoties par kopīgu pretendentu.
Sākusies cīņa par līdera vietu
Viens no nežēlastībā kritušajiem “Saskaņas” deputātiem Aleksejs Rosļikovs “LA” sacīja, ka lēmums par izslēgšanu no frakcijas viņu pārsteidzis, jo šie četri deputāti tikai vēlējušies saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem: kāpēc tādā steigā vicemēra amatam ir jāvirza tieši S. Bergmanis, bet galvenais – kādi būs viņa pienākumi, kas automātiski netiek mantoti no līdzšinējā vicemēra O. Burova. (Jaunajā situācijā O. Burovs pagaidām paliek amatā.) Tāpat frakcijā nebija iespējas izvērtēt O. Burova iespējamo iecelšanu Rīgas brīvostas valdē, kas arī ticis steigā kārtots. Iebildumi esot bijuši ne tik daudz pret abiem pretendentiem, cik par to, ka jautājumi nav pietiekami apspriesti. “Frakcija nav balsošanas mašīna, un šie piedāvātie lēmumi bija jāizrunā,” uzskata A. Rosļikovs. Tiesa, līdz šim koalīcijas deputāti neiebilda pret balsošanas mašīnas pastāvēšanu. Šie deputāti arī ieņēma amatus domē un tās struktūrās, kurus var nākties atstāt. A. Rosļikovs apstiprināja, ka D. Turlo viņš uzskata par labu pašvaldības vadītāju, par kura ievēlēšanu viņš balsoja, solot arī turpmāk savu lojalitāti jaunajam mēram. Taču A. Ameriku tādi paziņojumi nepārliecina, jo ir jābūt pārliecībai par skaidru vairākumu.
Teiktais tikai apstiprina to, ka pārmaiņas vispirms būtu jāsaista ar N. Ušakova aiziešanu no domes un attālināšanos no partijas, kas notiks līdz ar viņa kļūšanu par EP deputātu.
Cita tāda līmeņa līdera “Saskaņai” nav ne Rīgas domē, ne arī partijā, ja neskaita Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, kurš līdz šim izvairījies būt par pirmo personu. “Skaidrs, ka Nils bija autoritāte. Tagad, kad viņš brauc projām, sākas cīņa par līdera pozīcijām, kas nav nekas slikts. Tikai cilvēki, iespējams, mēģina sevi pierādīt, izvēloties nepareizos instrumentus,” pieļāva viens no “Saskaņas” pieredzējušiem Saeimas deputātiem Andrejs Klementjevs. Viņš ir pārliecināts, ka domnieki nomierināsies un notikušajam nekādu seku nebūs.
Rīgas domes opozīcija sola nesadarboties
Tuvākajā laikā problēmas Rīgas valdošajā koalīcijā, visticamāk, mēģinās risināt neoficiālās sarunās starp valdošās koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, koalīcija būtu gatava opozicionāriem piedāvāt vadīt pat vairākas komitejas vai ieņemt kādus citus ietekmīgus amatus, lai arī opozīcijas partijas ir solījušās šādus piedāvājumus nepieņemt.
Opozīcijas frakciju vadītāji norādījuši, ka nevēlas, lai “Saskaņa” un GKR savas problēmas risina caur viņiem, kā arī nesaskata iespēju sadarboties ar četriem no “Saskaņas” izslēgtajiem deputātiem, tostarp saistībā ar vērtību atšķirībām. “Atkarība no četriem nav vara,” sacīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītājs Jānis Ozols. Vienlaikus izskanējušo piedāvājumu no Rīgas mēra Turlā par Drošības komitejas nodošanu opozīcijas pārziņā Ozols sauc par ņirgāšanos, jo “GKR” nav pozīcijā, lai varētu kaut ko piedāvāt.
Partijas “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs Viesturs Zeps norādīja, ka situācija Rīgas domē mainās ļoti strauji, un, tiklīdz būs jauni pavērsieni, opozīcija tos vērtēs.
Rīgas domes opozīcija, iespējams, varētu nepiedalīties balsojumos, kas ierosināti, lai labotu koalīcijas “kļūdas”, pastāstīja Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas vadītājs Nauris Puntulis. Partijas “Vienotība” Rīgas domes frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis savukārt norādīja, ka opozīcija ir gatava pārņemt varu, tomēr ne “šādā mistiskā veidā”, bet gan vēlēšanu rezultātā. Ķirsis uzskata, ka domē darbs būtu jāsāk no “baltas lapas”, proti, caur ārkārtas vēlēšanām. Uz jautājumu, vai opozīcija neplāno gāzt Turlo no amata, Zeps norādīja, ka šis jautājums ir dienaskārtībā, tomēr Turlā atstādināšana tagad būtu palīdzēšana šīm frakcijām savstarpējā cīņā, vēstī LETA.
