“Saskaņa” lūdz Vējoni neizsludināt likumu par mācībām latviski 14
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāti ir vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā.
Deputāti uzskata, ka pieņemtie likumu grozījumi nesasniedz mērķi, kāds sākotnēji tika deklarēts.
“Turklāt likums jaunā redakcijā ir pretrunā ne tikai ar Latvijas Satversmi, bet arī ar citiem, Latvijai saistošiem starptautiskiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima pieņēma un ratificēja 2005.gadā,” par “Saskaņas” pozīciju aģentūru LETA informēja frakcijas pārstāve Katrīna Iļjinska.
Politiskā spēja pārstāvji skaidro, ka konvencija cita starpā paredz, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Tāpat, saskaņā ar konvenciju, jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, bet valsts, ja ir pietiekams pieprasījums savu iespēju robežās nodrošina, ka nacionālajām minoritātēm ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu personas, norāda partijā.
“Konvencijā minētais pilnībā atbilst Latvijai, tāpēc pieņemtais likums ir pretrunā ar to, jo paredz dažu gadu laikā pilnībā aizliegt mazākumtautību skolas, konkrēti krievu valodā, lai gan krievvalodīgie iedzīvotāji vēsturiski lielā daudzumā apdzīvo Latvijas teritoriju. Turklāt tā ir diskriminācija pēc tautības,” pauž “Saskaņas” pārstāvji.
Mazākumtautību tiesību atzīšana un aizsardzība ir paredzēta Satversmē – šāds pienākums izriet no Satversmes ievada un tā kontekstā interpretējamā Satversmes attiecīgā panta, norāda partija.
Opozīcijas pārstāji vērš uzmanību, ka Eiropas Padomes Konsultatīvā komiteja savā 2008.gada ziņojumā par konvencijas izpildi Latvijā esot norādījusi, ka obligātas latviešu valodas lietošanas ieviešana privātajās izglītības iestādēs ir nepieļaujama, tādēļ, ka tā ir iejaukšanās privātajā sfērā.
Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Hāgas rekomendācijās par mazākumtautību tiesībām uz izglītību noteikts, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements personu, kas pieder mazākumtautībai, identitātes saglabāšanā un attīstīšanā, pauda “Saskaņa”.
“Frakcija uzskata, ka pieņemtajiem likuma grozījumiem nav nekāda sakara ar izglītības satura reformu, jo pat izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) publiski izteicies, ka pret citām mazākumtautībām viņam nav iebildumu, jo tās pārstāv Eiropas Savienības valstu mazākumtautības un tās, ar kurām Latvijai ir noslēgts īpašs līgums. Šadurskis tieši pateica, ka ar Krieviju šāda līguma nav un nebūs, kamēr Krievija neatgriezīs Krimas pussalu Ukrainai. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka grozījumi izglītības likumos nav nekādā veidā saistīti ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem, bet gan ir prasts, politisks gājiens,” apgalvo opozīcijas deputāti.
Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
