“Saskaņa” ļoti centīsies nokļūt valdībā, pauž R. Dzintars 13
Latvijas politikā pašlaik ir vērojamas pazīmes, kas liecina, ka “Saskaņa” ļoti centīsies nokļūt valdībā, šādu viedokli šorīt LNT pauda apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Taujāts, vai neizskatās reāls scenārijs, kad valdošajā koalīcijā apvienojas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”, Dzintars sacīja, ka par ZZS atbildēt nevarot, taču esot vērojamas pazīmes, ka “Saskaņa” ļoti centīsies nokļūt valdībā. Šī mērķa sasniegšanai “Saskaņa” esot atmetusi asāko retoriku, lai neaizbiedētu un mēģinātu pievilināt mērenākos latviešu tautības vēlētājus, partijas līderi esot sākuši iet uz valstiskiem pasākumiem, partija kļuvusi konstruktīvāka budžeta jautājumos u.tml.
Dzintars varot galvot tikai par to, ka VL-TB/LNNK noteikti neiešot vienā valdībā ar “Saskaņu”, kas, viņa skatījumā, apdraudētu Latvijas valstiskumu.
Politiķis atzina, ka pašreiz valdošajā koalīcijā vērojamā situācija, kad izskatās, ka mikrouzņēmumu jautājumā likuma izmaiņas tiks pieņemtas ar opozīcijas balsīm, nav diez ko laba, tomēr līdz valdības krišanai nenovedīšot, jo “neviens nav noskaņots eksperimentēt ar valdības krišanu”.
Dzintars spekulēja, ka “Vienotība”, kura iebilst pret ZZS un VL-TB/LNNK piedāvājumu konkrētajā jautājumā, neesot vienots politiskais spēks, taču “tās formālais vadītājs” esot apliecinājis, ka pat atšķirīga balsojuma gadījumā “Vienotība” negrasoties pamest valdību.
Runājot par mikrouzņēmumu regulējumu un minimālajām sociālajām iemaksām, deputāts paziņoja, ka obligāti esot jāatsakās no obligātajām minimālajā sociālajām iemaksām iecerētajā izpildījumā, bet esot iespējams vienoties par izvēles iespējām nelieliem mikrouzņēmumiem, kādu nodokļu regulējumi tie sev vēlas.
Dzintars apgalvoja, ka diskusijas par šiem jautājumiem, kas pēdējā laikā publiskajā telpā visbiežāk tiek raksturotas kā haotiskas, esot bijušas plānotas vēl pirms budžeta pieņemšanas, kad tās tikušas atliktas, jo svarīgākais bijis vispirms pieņemt pašu budžetu.
Jācenšas, lai nepilsoņiem nebūtu ietekmes Latvijas politikā
Latvijā jācenšas nodrošināt, lai nepilsoņiem nebūtu ietekmes politikā, jo ir šaubas par viņu lojalitāti valstij, un līdz ar to tas ir Latvijas drošības jautājums, viedokli pauda Dzintars.
Dzintars uzsvēra, ka divās desmitgadēs nepilsoņu skaits Latvijā esot samazinājies no aptuveni 750 000 līdz 240 000, no kā varot izdarīt secinājumu, ka visi, kas gribēja naturalizēties, to ir izdarījuši, savukārt par vairumu palikušo nevarot teikt, ka viņi būtu lojāli Latvijas valstij. Viņu piederības sajūta Latvijas valstij ir pietiekami zema, lai mēs nemēģinātu viņus ievilkt pilsonībā, izteicās politiķis.
“Reizēm labs solis ir neizdarīt neko lieku,” piebilda deputāts un mudināja pagaidīt, lai laiks atrisina nepilsoņu jautājumu.
Šādos apstākļos Dzintars neatbalsta izmaiņas likumos, kas apgrūtinātu iespēju bērnus reģistrēt kā nepilsoņus. Pēc viņa vārdiem, pilsonību uzspiest ar varu vai mest pakaļ nevajag, jo tas nestiprinot valstiskumu, turklāt šādu bērnu esot vien ap 40 gadā, un viņi paši 15 gadu vecumā vēl varēšot izvēlēties savu valstisko statusu.
Dzintars sūkstījās, ka Latvijā tiek pieļauts pārāk daudz, lai cilvēki arī bez latviešu valodas zināšanām Latvijā varētu justies pašpietiekami.
