“Saskaņa”: Latviski jārunā visiem skolēniem, bet diskusijā jāiesaista profesionāļi 1
Visiem skolēniem ir tekoši jārunā latviski, taču, kā līdz tam nonākt, tas ir profesionāļu diskusijas jautājums, aģentūrai LETA sacīja “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Urbanovičs pagaidām nevēlējās komentēt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) priekšlikumu pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, norādot, ka ir izskanējuši dažādi priekšlikumi. Piemēram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) un izglītības un zinātnes ministrs pauduši dažādus viedokļus, norādīja Urbanovičs, uzsverot, ka gribētu redzēt konkrētu dokumentu, lai to komentētu.
Taujāts par nostāju attiecībā uz mācībām latviešu valodā, Urbanovičs teica, ka visiem skolēniem tekoši jārunā latviski, taču, kā līdz tam nonākt, tas ir profesionāļu diskusijas jautājums.
Savukārt partijas “No sirds Latvijai” (NSL) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba aģentūrai LETA norādīja, ka atbalsta šādu priekšlikumu nevis lozunga veidā, bet tad, ja paralēli tiek parādīta arī izpratne par vides sagatavošanas nepieciešamību, piemēram, pedagogu apmācīšanu.
“Svarīgi, lai ir redzams, ka šis priekšlikums tiek sagatavots organiski, nevis pieņemts mākslīgi, un ka Izglītības un zinātnes ministrija to saprot un nodrošina visu kopā. Ir svarīgi spēt parādīt, ka pedagogi būtu tam gatavi un visa vide ir tam sagatavota. Nav šaubu, ka Latvijā visiem ir jādzīvo vienā informatīvajā telpā,” skaidroja Sudraba.
Ja tiktu parādīta vēlme sagatavot vidi un vēlme nodrošināt izglītību visiem bērniem labā un vienādā kvalitātē, nevienam nebūtu pretestība, pauda Sudraba. Bažas vecākos rastos brīdī, ja pedagogu līmenis nebūtu pietiekami augsts, lai pasniegtu priekšmetus latviešu valodā, tādējādi viņu bērns varētu būt apdalīts un mazāk konkurētspējīgs, sacīja politiķe.
Viņa piebilda, ka vides sagatavošanai jāsākas ar iespēju absolūti visiem bērnudārzu apmeklēt latviešu valodā, kā arī personāla nodrošināšanu pietiekamā skaitā. “Nav pretestība mācīties latviešu valodā, vienkārši vecāki vēlas, lai bērni iegūst kvalitatīvu izglītību un ir vienādi konkurētspējīgi. Viņus uztrauc tikai tas, ja nav sagatavota vide un kaut kas tiek uzspiests,” pārliecināta Sudraba.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ partija izveidojusi darba grupu attiecībā uz izglītības jautājumiem un visi viedokļi attiecībā uz šiem jautājumiem tiks formulēti frakcijas sēdēs, kur par šo un citiem ar izglītību saistītiem priekšlikumiem sāks runāt nākamnedēļ. “Par šo konkrēto jautājumu vēl nav runāts, tādēļ nevaru šobrīd pateikt konkrētu viedokli,” piebilda Kleinberga.
