Mērķis – “krievu” Saeima. Bijušā Krievijas vēstnieka izteikumi – “pavasara fantāzijas”? 21
“Mums bija izveidota programma, ka 2009. gadā Rīgai jākļūst “krievu”, bet 2010. gadā – Saeimai. Tāda programma mums bija saistībā ar Latviju, un Rīgas programmu mēs izpildījām,” intervijā teica bijušais vēstnieks. Viņš pauda nožēlu, ka Saeima vēlēšanās “pazaudēta”. Šajā neveiksmē Kaļužnijs vaino savu pēcteci – pašreizējo Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, kurš vispār esot pārtraucis nodarboties ar šo programmu.
Pēc Kaļužnija sacītā noprotams arī, ka vēstniecība ietekmējusi iekšējās kadru pārbīdes partijā, gluži kā bandiniekus pastumjot malā Jāni Urbanoviču un izbīdot priekšplānā Nilu Ušakovu.
Kā jau bija gaidāms, “Saskaņas” līderi noliedz šādas “programmas” eksistenci. “Dažreiz cilvēkiem, kas jau ir pensijā, ir tendence mazliet palielināt savu lomu vēsturiskos notikumos. Ja Kaļužnija kungam būtu iespēja vēl kādu pusstundu tajā intervijā parunāt, viņš droši vien pastāstītu, ka visa Latvijas ekonomika un Latvijas valsts pastāv, tikai un vienīgi pateicoties viņa pūlēm. Es nepārspīlētu Kaļužnija lomu kopumā, jo sapratne par Latvijas iekšējiem procesiem nebija viņa stiprā puse. Viņš ne visu spēja iemācīties,” tā TV3 ziņām notiekošo komentēja Nils Ušakovs.
Vēl skarbāks bija Jānis Urbanovičs: “Galu galā tā jau ir apsūdzība, ka Krieivija ir iejaukusies vai mēģinājusi iejaukties Latvijas iekšējās lietās. Ja tas tā ir, tad Krievijai būtu jāatvainojas. Ja tas tā nav, tad vajadzētu Kaļužniju tiesāt.” Bijušā vēstnieka izteikumus Urbanovičs vērtēja kā “absolūtas pļāpas”.
Vērsos arī Krievijas vēstniecībā Latvijā, lūdzot paskaidrot, vai šāda “programma” tiešām ir darbojusies un vai Krievijas diplomātiem ir kādi līdzīgi plāni arī nākamajām Latvijas Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Vēstniecības preses dienests savā atbildē bija kodolīgs: “V. I. Kaļužnija pavasara fantāzijas jūsu minētajā intervijā mēs nekomentējam. Pēc sīkākiem skaidrojumiem iesakām nepastarpināti vērsties pie šo izteikumu autora. No savas puses vēlamies uzsvērt, ka Krievijas vēstniecība savā darbībā Latvijā stingri ievēro starptautisko un divpusējo līgumu normas, kā arī Vīnes konvenciju, kurā nostiprināts princips par neiejaukšanos akreditācijas valstu iekšējās lietās.” Tomēr vēstniecības pārstāvji atstāja bez atbildes precizējošu jautājumu – vai un kā reaģēs uz Kaļužnija “fantāzijām”, kas būtībā norāda uz šo principu ignorēšanu un iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās.
Viktors Kaļužnijs par Krievijas vēstnieku Latvijā tika norīkots 2004. gadā un pildīja šos pienākumus līdz 2008. gadam.
Atgādināšu, ka arī pirms 2011. gadā notikušajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām uzplaiksnīja aizdomas par to, ka “Saskaņas centrs” saņēmis palīdzību no Krievijas. Šo politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņas laikā esot konsultējuši Krievijas pieredzējušākās sabiedrisko attiecību un politisko konsultāciju firmas “Nikkolo M” eksperti, kuru pakalpojumi tolaik varētu būt izmaksājuši ap 15 tūkstošiem latu.
