Reitingu tabulu galvgalī esošā “Saskaņa” grib atgūt optimismu 0
Sabiedrības domas aptaujās “Saskaņa” joprojām ir reitingu tabulu galvgalī, lai gan piedzīvojusi popularitātes kritumu pēc iespējamajiem korupcijas skandāliem Rīgas domē, kurus tagad vērtē tiesībsargājošās iestādes. Varētu uzskatīt, ka “Saskaņa” atrodas savā zemākajā punktā bez cerībām tuvākajā laikā nonākt valdībā un palikusi bez līdera. Tās priekšsēdis un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir Eiropas Parlamenta deputāts, bet Rīgas domes “Saskaņas” frakcija ir sašķēlusies. N. Ušakovs 26. oktobrī paredzētajā partijas kongresā vairs nekandidēs partijas priekšsēdētāja vēlēšanās. Taču viņš neplānojot paiet malā un turpinās darboties “Saskaņā”.
“Es iziešu visu ceļu kopā ar partiju līdz kārtējam triumfam vai līdz citam iznākumam,” “Latvijas Avīzei” sacīja N. Ušakovs. Viņš atzina, ka jūtas līdzatbildīgs par problēmām partijā. “Tas, kas notika Rīgas domē, ir sāpīgs, bet veselīgs pārbaudījums cilvēkiem. Es arī personīgi to izjūtu sāpīgi, bet tā ir arī iespēja atjaunoties, kas mums būs liels izaicinājums,” sacīja N. Ušakovs.
To, ka Rīgas domi ir pārņēmuši korupcijas skandāli, bijušais pašvaldības vadītājs nesaista tikai ar pašu kļūdām, kuras tikšot vērtētas, bet arī ar konkurentu izrēķināšanos.
Kritiskā situācijā partija esot nonākusi arī tāpēc, ka daudziem tas ir bijis pārbaudījums ar varu, kas ikvienam politiskajam spēkam ir izaicinājums, par ko var nākties samaksāt arī ar politiskā spēka prestižu.
Pirmo reizi vēlēs aizklāti
Pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem “Saskaņa” savu līderi izraudzīsies aizklātās vēlēšanās, jo uz amatu ir izvirzīti vairāki kandidāti – arī Saeimas frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs, kurš bez pārtraukuma ir strādājis Saeimā kopš 1994. gada, taču allaž palicis otrajā plānā. J. Urbanovičs pavasarī priekšsēža amatam savukārt izvirzīja Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, kuru vēlāk nominēja arī reģionu nodaļas. V. Dombrovskis ir sens N. Ušakova draugs, bet savu politisko karjeru viņš sāka Valda Zatlera dibinātajā Reformu partijā. Viņam ir arī valdības darba pieredze kā Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības izglītības un zinātnes ministram. Uz priekšsēža amatu ir izvirzīts arī bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā augustā par “Saskaņu” bija gatavs balsot 16,1% vēlētāju.
Tas joprojām ir populārākais un skaitliski lielākais politiskais spēks, kurā ir ap 3600 biedru. Taču pēdējā gada laikā “Saskaņa” ir piedzīvojusi vairākus satricinājumus, kā dēļ vairākkārt pārcelts partijas kongress. Arī Rīgas organizācijas konferenci, kurā izvirzīti kongresa delegāti, var nākties atkārtot, jo daļa no pavasarī izvirzītajiem vairs nav partijā.
Jāatgādina, ka četri Rīgas domes deputāti, starp kuriem ir arī vicemērs Vadims Baraņņiks, no partijas tika izslēgti par frakcijas disciplīnas neievērošanu. Pēc tam, kad N. Ušakovs paziņoja par nodomu doties uz EP, domes frakcijā sākās iekšējā cīņa par līdera pozīcijām un ietekmi, kas arī izraisīja frakcijas šķelšanos.
Nesen parādījās ziņa par jaunu šķelšanos “Saskaņas” domes frakcijā. To esot izplatījuši partijas nelabvēļi, vēlāk pieļāva domnieks Sandris Bergmanis. Viņš “LA” apgalvoja, ka “Saskaņas” frakcija pagaidām esot saliedēta, uzsverot vārdu “pagaidām”. Jāteic, jaunajā koalīcijā jau jūtamas pretrunas un joprojām nevar izslēgt domes atlaišanu, bet, ja šīs pesimistiskās prognozes piepildītos, tad jaunas vēlēšanas, visticamāk, vairs nebūtu, bet Rīgas pašvaldībā tiktu iecelts administrators.
Komplicētās attiecības pārvar
Ikreiz, kad J. Urbanovičam tiek lūgts raksturot situāciju Rīgas domē, viņš no tās norobežojas, norādot, ka var atbildēt tikai par Saeimas frakcijas darbu. Tā varētu būt tiesa tik tālu, ka N. Ušakovs ar komandu patiešām bija sākuši Rīgā darboties pārāk patstāvīgi, kā dēļ abu attiecības kļuvušas komplicētas. Taču zinātāji teic, ka krīzes situācijās, kāda ir arī tagad, abi līderi savas pretrunas spējot pārvarēt. Ir zināms, ka “Saskaņa” plāno stiprināt domi kā partijas lēmējinstitūciju, kurā būs visi Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputāti. Neoficiāla informācija liecina, ka N. Ušakovs varētu tikt izvirzīts uz domes vadītāja posteni.
Partijas priekšsēža amatam J. Urbanoviču nominēja Kurzemes nodaļas.
Faktiski jau J. Urbanovičs ir vadījis šo politisko spēku, bet nav vēlējies kļūt par pirmo personu.
Tagad viņš “LA” atzina: “Es neredzu iespēju atteikties. Pēc visa, kas ar mums ir noticis, neesmu drošs, ka man var izdoties atgūt “Saskaņā” optimismu. Taču, ja atteikšos, jutīšos slikti.” Viņaprāt, labā ziņa esot tā, ka beidzot partija savu vadītāju izraudzīsies demokrātiski aizklātās vēlēšanās. Iepriekš esot valdījis “pārlaicīgs optimisms” un “varbūt no tā arī sākās problēmas, ar interesi gaidu, kā mēs šo demokrātijas pārbaudījumu izturēsim”, piebilda J. Urbanovičs.
Saeimas deputāts Valērijs Agešins, kurš pārstāv Liepājas nodaļu, teica, ka kurzemnieki ieteica partijas vadību uzticēt J. Urbanovičam vispirms jau viņa lielās politiskās pieredzes dēļ, “kas šajā vēsturiskajā situācijā ir nepieciešama”. V. Agešins sacīja: “Nav noslēpums, ka vairāki jautājumi ir saistīti ar situāciju Rīgas domē, un uz tiem vēlamies saņemt atbildes. Taču “Saskaņa” nav tikai Rīga un Urbanovičs labi pārzina arī situāciju reģionos.”
Kongresa delegātiem būs jāizšķiras starp vairākiem atšķirīgiem priekšsēža kandidātiem.
Pēc Vjačeslava Dombrovska domām, strādājot tāpat kā iepriekš, cerēt uz rezultātu būtu, saudzīgi izsakoties, naivi.
“Tāpēc “Saskaņa” ir izvēles priekšā – vai nu meklēt komfortu pagātnē, vērtējot modeļus, kas kaut kad strādāja, vai iet uz priekšu ar skatu nākotnē,” sacīja V. Dombrovskis, atzīstot, ka skaidra plāna tagad nav. Bija jūtams, ka viņš arī pārdzīvo “Saskaņas” atstāšanu ārpus valdības, no kuras “tagad “Saskaņa” ir tālāk nekā jebkad”.
Pirms Saeimas vēlēšanām “Saskaņa” nolūkā ieinteresēt latviešu balsotājus piesaistīja vairākus jaunus kandidātus, atvēlot viņiem augstas vietas sarakstā. Saeimas deputātes Evija Papule un Inga Goldberga, kā arī Anrijs Matīss, kurš neiekļuva Saeimā, uzrunāja tieši latviešu vēlētāju. Neviens no viņiem nebija partijā. “Ar “Saskaņu” manas attiecības beidzās pēc vēlēšanām,” “LA” sacīja A. Matīss, kurš “Vienotību” tai kritiskā laikā nomainīja pret “Saskaņu” īsi pirms vēlēšanām.
“Saskaņa”, pēc A. Matīsa domām, esot apjukusi bez līdera un stratēģiskās vīzijas, kā arī pazaudējusi savu galveno bastionu Rīgu, ne tikai atdodot varu “Gods kalpot Rīgai”, bet pieļāvusi, ka salīdzinoši liela ietekme ir arī četriem no partijas izslēgtajiem deputātiem.
