“Saskaņa” asi komentē ST spriedumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā 5
Satversmes tiesa (ST) ir solidarizējusies ar valdošo politisko eliti un ir uzņēmusies daļu atbildības par “politizētu un nepamatotu” reformu, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž deputāts Boriss Cilevičs (S), komentējot ST lēmumu atzīt normas par pāreju uz mācībām latviešu valodā par atbilstošām Satversmei.
“Saskaņa” izpētīs visu sprieduma tekstu un lems, kā rīkoties tālāk, norāda Cilevičs, kurš Satversmes tiesā pārstāvēja prasības iesniedzējus.
“Diemžēl tiesneši nesadzirdēja argumentus, ko prasības izskatīšanas gaitā minēja skolu direktori un pedagogi. Skolās trūkst skolotāju. Pedagogi, kuriem dzimtā ir latviešu valoda, netiecas mācīt nacionālo mazākumtautību skolās,” uzskata Cilevičs. Viņš piebilst, ka laiks, kas atvēlēts mācību priekšmetu apguvei, tiks veltīts latviešu valodas apguvei. Līdz ar to, viņaprāt, reformas īstenošana neizbēgami novedīs pie izglītības kvalitātes un konkurētspējas pazemināšanās lielai daļai skolu beidzēju.
“Skolas izglītības nepilnvērtīgu apguvi vecāki kompensēs, pieņemot privātskolotājus. Bet bērniem, kuru vecāki nevar atļauties tādus izdevumus, aizvērsies sociālie lifti, piemēram, bezmaksas augstākās izglītības iespēja. Tādējādi dzimtā valoda būs vēl nozīmīgāks faktors sociālās atsvešinātības un segregācijas riskiem,” klāsta Cilevičs.
No ST sprieduma izrietot, ka jautājums par privātajām skolām vēl tiks izskatīts kā atsevišķa lieta.
Kā ziņots, Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei.
ST skaidroja, ka tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112.pantam tika izbeigta.
Pārbaudot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.panta otrajam teikumam, ST nevienā no pieteikuma iesniedzēja minētajiem aspektiem nekonstatēja grupas, kuras atrastos pēc noteiktas pazīmes (kritērija) salīdzināmos apstākļos. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos netika konstatēta diskriminējoša attieksme un apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Satversmes 91.panta otrajam teikumam.
