Saskaitīti visi degradētie Latvijas kūdrāji. Ko tālāk? 0
Veikta Latvijas degradēto kūdrāju inventarizācija, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Projekta LIFE REstore ietvaros noskaidrots, ka kopumā valstī ir 18 000 ha degradētu kūdrāju, kas ir 36% no visām kūdras ieguves teritorijām Latvijā.
DAP norāda – inventarizācijas ietvaros identificēti, analizēti un pētīti tie degradētie kūdrāji, kuros notikusi kūdras ieguve, tomēr tā ir tikai daļa no degradētiem kūdrājiem. Latvijā ir daudz kūdrāju dažādās degradācijas pakāpēs, kuros veikta nosusināšana, lai tos izmantotu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, kuri netika iekļauti šajā inventarizācijā.
Degradēti kūdrāji jeb teritorijas, kur savulaik pārtraukta vai pabeigta kūdras ieguve, bet nav veikta rekultivācija, rada siltumnīcefekta gāzu emisijas tādējādi ietekmējot klimatu, nesniedz potenciālos ekonomiskos ieguvumus un nenodrošina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Liela daļa šo teritoriju nav dabiski atjaunojušās gadu desmitiem, tāpēc tām jāplāno mērķtiecīga apsaimniekošana, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu, līdzsvarojot vides, klimata un ekonomiskos aspektus.
Lai noskaidrotu degradēto kūdrāju izplatību Latvijā un sagatavotu ieteikumus degradētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā, LIFE REstore veica inventarizāciju, identificējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā laikā no 19. gadsimta līdz mūsdienām – kopumā teritorijas 50 179 ha platībā visā Latvijas teritorijā.
Inventarizācijas rezultāti
Analizējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā (50 179 ha), noskaidrots, ka:
• 18 010 ha jeb 36% uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem, kuru īpašnieki, galvenokārt, ir valsts un pašvaldības;
• 15 008 ha (30 %) platībā šobrīd notiek kūdras ieguve, pēc kuras atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem teritorijas īpašnieks pieņems lēmumu par tās turpmāku izmantošanu un rekultivācijas veidu, pārveidojot to no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas citā zemes izmantošanas veidā;
• 2 380 ha jeb 5% – pašatjaunojušies kūdrāji, kur notikusi purvam raksturīgās veģetācijas dabīga atjaunošanās, kas, kā noskaidrots inventarizācijā, iespējama tikai, ja ir pietiekams ūdens līmenis un palikušā kūdras slāņa biezums kūdrājā;
• 7 110 ha jeb 14% – izveidojušās / mērķtiecīgi izveidotas ūdenskrātuves, applūdušas teritorijas;
• 6 823 ha jeb 14% – ieaudzis / mērķtiecīgi izveidots mežs;
• 363 ha (1%) – izveidojušās vai iekoptas pļavas;
• 266 ha (0,5%) – apbūvētas teritorijas;
• 219 ha (0,4%) – teritorijas, kur notiek ogu ražošana.
Secināts, ka vairāk nekā trešdaļa kūdras ieguves ietekmēto teritoriju – 36% – uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem, kuriem nepieciešama mērķtiecīga, ilgtspējīga apsaimniekošana.
Degradētie kūdrāji atrodas visā Latvijā. Nav iespējams izdalīt atsevišķas degradētu kūdrāju būtiskas koncentrācijas zonas. Daudz degradētu kūdrāju atrodas Latvijas pierobežas zonās, kā arī lielas šādas teritorijas atrodas Rīgas tuvumā.
Kopumā degradēti kūdrāji atrodas 72 Latvijas novados un divās republikas pilsētās – Rīgas un Jūrmalas administratīvajās teritorijās. Degradētā kūdrāja platības katra novada administratīvajā teritorijā var būt atšķirīgas – no viena hektāra un mazāk līdz pat vairākiem tūkstošiem hektāru, jo viens degradēts kūdrājs var atrasties vairāku novadu administratīvajās teritorijās.
Mazākās identificētās teritorijas ir apmēram 2 ha platībā, bet lielākā kūdras ieguves ietekmētā teritorija ir 5 100 ha – Sedas tīrelis.
Tāpat dati liecina, ka Latvijā ir 25 degradēti kūdrāji, kas atrodas dažādu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un vēl 21 degradētais kūdrājs atrodas šādām teritorijām tuvāk par 1 km. Tātad 26 % no degradētajiem kūdrājiem atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to tuvumā. Tajos degradētajos kūdrājos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā turpmākas apsaimniekošanas veids būtu plānojama renaturalizācija.
Veicot kūdrāju veģetācijas inventarizāciju, noskaidrots, ka nosusinātajos kūdrājos pēc kūdras ieguves pie noteiktiem apstākļiem atsākas purva augu ieviešanās process, ļaujot izdalīt 14 veģetācijas attīstības iespējas.
Tāpat noskaidrots, ka palikušā kūdras slāņa biezums bijušajos kūdras ieguves laukos ir vidēji no 1,4 līdz 2,5 m, bet, piemēram, Ķoniņu purvā Burtnieku novadā palikušā kūdras slāņa biezums sasniedz pat 7,7 m. Tajos degradētajos kūdrājos, kur palikusi kūdra rūpnieciskai ieguvei nepieciešamā apjomā, kā piemērotākais turpmākas izmantošanas veids pirms to rekultivācijas būtu apsverama kūdras ieguve, lai nodrošinātu kūdras resursu racionālu izmantošanu.
Lai identificētu un raksturotu degradētos kūdrājus Latvijā, tika izmantota esošā kartogrāfiskā materiāla, datu bāžu, literatūras un arhīvu analīze, kā arī veiktas ekspertu intervijas. Konstatējot, ka nav pieejama informācija par visām teritorijām, kas raksturotu palikušos kūdras resursus, kūdras kvalitāti un tās īpašības, tika organizēti lauka darbi – apsekotas 78 degradētu kūdrāju teritorijas visā Latvijā 10 463 ha platībā, veicot ģeoloģisko un hidroloģisko izpēti – noteikts palikušā kūdras slāņa biezums, kūdras virsējā slāņa tips un pH, kūdras sadalīšanās pakāpe u.c., kā arī fiksētas vēsturiskās kūdras ieguves pazīmes.
Tāpat tika veikta degradēto kūdrāju veģetācijas izpēte visos Latvijas reģionos, izvēloties bijušos kūdras ieguves laukus, kur kūdra iegūta ar atšķirīgām metodēm un tās ieguve pārtraukta dažādos laikos – vismaz 40 gadus atpakaļ un pavisam nesen, tika izvēlētas teritorijas ar dažādu atstātās kūdras slāņa dziļumu, mitruma apstākļiem un veģetācijas attīstības pakāpi. Kopumā apsekotas 32 teritorijas, kur purvu un kūdras lauku platība sasniedz 34 071 ha. Kūdrāju veģetācijas inventarizācijas gaitā veikti veģetācijas apraksti un atzīmēts kūdrāja tips, grāvju sistēmu klātbūtne, novērtēti mitruma apstākļi un degradācijas pakāpe kūdras laukos. Apsekotajās teritorijās izvērtētas kūdras lauku renaturalizācijas vai cita veida rekultivācijas iespējas.
Ko darīt ar degradētiem kūdrājiem Latvijā?
Degradētie kūdrāji 18 010 ha platībā izveidojās, galvenokārt, pagājušā gadsimta 90.-tajos gados, kad, atjaunojot valsts neatkarību, mainījās sociālekonomiskā situācija, zemes īpašnieki, daļa kūdras ieguves uzņēmumu pārtrauca savu darbību.
Daļā no bijušajiem kūdras ieguves laukiem joprojām ir palikusi kūdra rūpnieciskai ieguvei nepieciešamā apjomā un kā atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids būtu apsverama kūdras ieguve, savukārt, degradētos kūdrājos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būtu plānojama kūdrāju renaturalizācija.
Par pārējiem degradētajiem kūdrājiem jāpieņem lēmums par piemērotāko rekultivācijas veidu. Projekts LIFE REstore sagatavo rekomendācijas izstrādātu kūdras lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai – tiek pētīti septiņi Latvijas apstākļiem piemērotākie degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi, vienlaikus analizējot to ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomiem:
1. Renaturalizācija jeb teritorijas atgriešana dabai, atjaunojot purva mitruma režīmu un veģetāciju, tādējādi veicinot kūdras rašanos un uzkrāšanos;
2. Apmežošana – gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan apaļo kokmateriālu un enerģētiskās koksnes – biokurināmā ražošanai;
3. Aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru audzēšanai;
4. Ogulāju audzēšana (lielogu dzērvenes un krūmmellenes);
5. Paludikultūru audzēšana – purva augu audzēšana biomasas ražošanai;
6. Ūdenskrātuvju izveide;
7. Ilggadīgo zālāju ierīkošana.
Kā norāda projekta vadītāja Ieva Saleniece, projekts patlaban sāk savu noslēguma gadu, un tieši pabeigtā inventarizācija ļaus pilnvērtīgi strādāt pie risinājumiem teritoriju turpmākai izmantošanai pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomikas un klimata aspektus.
Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Projekta mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lēmumu pieņemšanu veicinās atbalsta instruments jeb optimizācijas modelis, kas ļaus modelēt teritoriju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskos un klimata aspektus. Informācija par degradētajiem kūdrājiem Latvijā tiks vizualizēta publiski pieejamā datu bāzē.
