Ko iespējams darīt, ja dzimtā ir nosliece uz depresiju? 1
Salikt drošības spilvenus. Savas veselības vārdā, piemēram, veidot attiecības, kas nepostīs, bet ļaus dzīvot laimīgi. Pirms precēties, piemēram, sievietei derētu pārliecināties, cik vīrs ir valdonīgs, kontrolējošs. Kāda ir viņa greizsirdības pakāpe – vai sieva drīkstēs ballītē padejot ar kādu citu, smieties par cita jokiem, aiziet pusdienās ar darba kolēģi? Vai mīļotajam nav nosliece uz alkohola lietošanu, azartspēlēm? Kā vīrietis redz savu lomu bērnu audzināšanā un mājsaimniecībā, vai ir gatavs iesaistīties? Tas tādēļ, lai kopdzīvē par to visu būtu iespējami mazāk konfliktu, līdz ar to mazāks būtu apdraudējums sev pašai.
Arī darba dzīvi un pārējo ikdienu vajadzētu censties nodrošināt pēc iespējas tīkamāku, kurā jūtas labi.
Filmā līdzcilvēki nesaprot, nepamana vai nezina, ko darīt, kad notiek nelāgas pārmaiņas tuvinieka psihē. Meiteni vārdā Irbe gan māsa aizsūta pārbaudīties pie psihologa, tomēr vēlāk Irbe vienalga izdara pašnāvību… Kā tuviniekiem šādā situācijā jārīkojas?
Irbes psihologs visdrīzāk nebija kompetents par dziļiem psihiskiem traucējumiem, neprata pareizi izvērtēt.
Tomēr tā ir labākā palīdzība, ko tuvinieks var sniegt, – iedrošināt doties pie speciālista. Protams, arī censties izrunāties, sniegt emocionālo atbalstu.
Bieži vien pats nemana pārmaiņas sevī, toties tās var ieraudzīt kāds no malas, īpaši tuvs radinieks vai draugs. Ievērot ilgstošu nomāktību, cenšanos izolēties, noslēgties sevī.
Depresijai raksturīgas pašnoniecinošas domas. Taču – paradokss! – it kā pozitīvs uzmundrinājums, lai tuvais, mīļais taču beidzot pieceļas, sakopjas, lai cenšas, lai meklē darbu, rada viņam vēl lielākus pašpārmetumus. Tas it kā skaidri parāda – esmu nekam nederīgs, pat saņemties nevaru…
Parasti sarunās ar depresijā slīgušo baidās pat pieminēt pašnāvību, jo uzskata, ka, par to runājot, šī iedoma noteikti pastiprināsies. Taču ir tieši pretēji – iespēja runāt par pašnāvību sniedz atvieglojumu, mazina noslēgtības izjūtu. Izpētīts, ka saruna par pašnāvības domām par 30% samazina risku, ka pašnāvība tiks īstenota.
Vai depresija var pāriet pati no sevis?
Tā var gadīties. Taču jāzina – depresija atkal piemeklēs. Katru reizi epizode kļūs ilgāka. Sākumā nomākts garastāvoklis būs vien pāris dienu, pēc kāda laika ilgs jau nedēļu vai divas, pēc tam ievilksies, piemēram, uz trim mēnešiem.
Smadzenes, zemapziņa turpinās it kā signalizēt – šāda dzīvošana ir nepareiza. Ja neko nemaini, nedari citādi, tādai dzīvei nav jēgas – tāds ir depresijas vēstījums.
Filmas galvenā varone netiek vaļā no psihiskas kaites, tā atkal un atkal atkārtojas, taču aizkadrā dzirdam, ka viņa vairs nevēlas lietot medikamentus, iztiek bez tiem. Vai cilvēks pats to spēj?
Daži kaut kādā veidā iemācās tikt galā paši, kaut vai atbrīvojoties no alkoholiķa vīra, sakārtojot savu dzīvi. Liela nozīme ir emocionālajai saskarei ar līdzcilvēkiem, vai viņš jūtas saprasts. Arī tam, vai kļuvis noderīgs dzīvē, piemēram, tapis par atzītu mākslinieku.
Lielākajai daļai tomēr nepieciešama atbalsta sistēma, piemēram, zāles un psihoterapija. Psihoterapija var palīdzēt mainīt veidu, kā uztver sevi un citus, līdz ar to sāk justies apmierinātāks un laimīgāks.
