Sašķaidīja, iespējams, ar šķērēm…Noziegums dzīvoklī Jēkabpilī 0
Šā gada 12. janvārī ap deviņiem vakarā, kā vēsta prokuratūras apsūdzība, 43 gadus vecais Juris Jerofejevs ieradās pie 50 gadus vecā Sergeja Ivanova iedzert viņa dzīvoklī Jēkabpilī, Rīgas ielā. Dzeršanas laikā izcēlies strīds, kura laikā Jerofejevs ne mazāk kā septiņas reizes ar roku un neidentificētu priekšmetu iesitis Ivanovam pa galvu, kā arī pa citām ķermeņa daļām. No rīta dzīvokļa saimnieku atrada mirušu. Nogalinātā asinīs konstatēja 2,29 alkohola promiles.
Pirmajā tiesas sēdē 12. jūlijā par slepkavību apsūdzētais Jerofejevs nenoliedza, ka sitis, taču neesot nositis. Viņš lūdza papildu ekspertīzē noskaidrot, vai nogalinātā deguna salaušana, kas varētu būt bijis viņa roku darbs, nav notikusi daudz ātrāk nekā pārējās traumas, no kurām Ivanovs nomiris. Jerofejevs uzskata, ka salauzis Ivanovam degunu un pēc tam aizgājis. Kas noticis pēc tam un kas nogalinājis dzeršanas biedru, nezinot.
Nogalinātā dēls Andrejs Ivanovs ar ģimeni dzīvo atsevišķi no tēva, taču savā starpā komunicējuši, un attiecības bijušas labas.
“Tēvs bija kluss un atsaucīgs cilvēks, diemžēl, kad sāka dzert, tad nevarēja kādu mēnesi apstāties. Šoreiz sāka no Jaungada. Tēvs mēdza savā dzīvoklī dzert vienatnē,” tiesā teica Andrejs. Apsūdzēto pilsētā bija redzējis, taču tuvāk neesot pazinis. Dēls no valsts par nogalināto tēvu saņēmis likumā paredzētos 2250 eiro un no apsūdzētā prasa 10 000 eiro morālo kompensāciju.
Savu dēlu mirušu atrada viņa māte Antoņina Ivanova, kas dēlu apmeklējusi gandrīz katru dienu, palīdzējusi gatavot ēdienu. Durvis bijušas vaļā, dēls gulējis vienās apakšbiksēs gultā, sienas, griesti asinīs, uz grīdas – asins peļķe. Māte uzskata, ka dēls vakarā bija nomazgājies, nomainījis apakšbikses (iepriekšējā dienā viņam bijušas citas) un grasījies iet gulēt, kad ieradies ciemiņš. Dēls dzīvojis viens, bijis labsirdīgs, bezkonflikta cilvēks, diemžēl dzēris, bet tikai par savu gadījuma darbos nopelnīto naudu. Kad 13. janvāra rītā ieraudzījusi dēlu, viņš bija miris. Seju pat neesot atpazinusi: bijusi uzpampusi un tāda kā sadurstīta. Māte uzskata, ka slepkava to izdarījis ar šķērēm.
Tiesu medicīnas ekspertīzē par šķērēm nekas nav teikts, taču ir norādes, ka tas varētu būt bijis ierocis: brūces radušās no priekšmeta ar noapaļotu galu, un brūcēs konstatēts palielināts dzelzs daudzums.
Antoņina ir pārliecināta, ka tieši šķēres bijušas ierocis. Tās kopā ar gaļas gabalu un dēla mobilo telefonu viņai atdeva policija, kas šos priekšmetus bija izņēmusi Jerofejeva dzīvoklī. Šķēres viņa atpazina, tāpat kā gaļas gabalu, kas pirms tam bijis dēla ledusskapī. 13. janvārī, kad konstatēta slepkavība, viņa nejauši paskatījusies ledusskapī un pamanījusi, ka gaļas gabals pazudis – dēls viņai stāstījis, ka bija iecerējis no tā gatavot karbonādes.
Apsūdzētājs vēl savas liecības nesniedza, taču izmeta repliku, ka par šķērēm neko nezinot.
Interesantas, pat nedaudz izaicinošas bija divu liecinieku liecības – tiesnesei Līgai Baltmanei-Zepai bija jāpieliek zināmas pūles, lai nomierinātu divus vīriešus, kuri uzskatīja, ka uz tiesu izsaukti nepamatoti. Tomēr gluži tā nav. Sergejs Ivanovs ar noslepkavoto bija draugi, abiem pat vienāds vārds un uzvārds, savulaik kopā strādājuši un, kad ieradies slepkavības vietā, sazīmējis, ka kaimiņi runā par Jerofejevu, kas tur iepriekšējā vakarā bijis un kuru pilsētā pazīstot. Kaimiņi baidījušies par to liecināt, tāpēc to darījis Ivanovs. Tāpat vīrietis dzirdējis, ka veikalā noticis strīds starp apsūdzēto un nogalināto.
Par šo strīdu policijā liecinājis Vladimirs Popovs, kurš strādājis veikalā “Beta”. Savukārt tiesā viņš sūdzējās, ka policiste galīgi neesot pratusi krievu valodu, tulka neesot bijis un viņa visu sajaukusi. Strīdu Popovs neesot redzējis, apsūdzēto un nogalināto veikalā gan redzējis, bet katru atsevišķi dažādās dienās.
Nākamā tiesas sēdē notiks 13. septembrī.
