Sasistās vāzes sindroms: kā pārvarēt stāvokli pirms depresijas? 6
Autore: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Depresijas, apātijas, rudens skumju simptomus nevar ignorēt. Tie izsit no līdzsvara. Pat parastie ikdienas darbi – mazgāties, pagatavot kafiju, uzklāt gultu, braukt ar transportu – tiek veikti ar titāniskām pūlēm.
Nevar būt ne runas par sasniegumiem karjerā, radošiem vai personiskiem panākumiem. Nespēja tādā sarežģītā psihoemocionālā stāvoklī dzīvot tālāk atved cilvēku pie speciālista. Ārstēšana bieži vien ir ilgstoša, dārga un nereti – ar nopietnām blakusparādībām.
Taču ne jau tukšā vietā rodas garastāvokļa traucējumi? Protams, nē. Pirms tiem ir nedēļas un, iespējams, mēneši, kad tiek ignorēti sarežģīti emocionālie pārdzīvojumi. Gan tur, gan tur iedegas trauksmes signālugunis, bet cilvēkam nav laika parūpēties par sevi. Bieži vien viņš tikai sūdzas saviem radiniekiem un draugiem: “Es jūtos kā salauzts!”, “Nevaru savākties! Viss ir vienkārši briesmīgi!”
Vēlos detalizētāk pastāstīt par šo stāvokli, lai jūs iemācītos ātri pamanīt tā simptomus un izvairīties no nopietnām sekām.
Es to saucu par “sasistās vāzes sindromu”. Šī analoģija radusies no priekšstata par cilvēku kā dārgu vāzi – no Bohēmijas stikla, ķīniešu porcelāna un kalnu kristāla. Kā kuram patīk. Taču bieži vien “vāze” aizmirst, cik skaista, vērtīga un unikāla ir un nesaudzē sevi. Te plaisa, te vēl viena un rezultātā – sasista un izpostīta.
Kādi simptomi ir apvienojušies šajā sindromā?
1. Attiecības ar tuviniekiem tiek uztvertas kā pienākums. Katra darbība (apciemot vecākus, aizvest bērnu uz pulciņu, iet ar laulāto uz restorānu) līdzinās parāda nomaksai, bez enerģijas un prieka.
2. Trauksmainas domas nepamet gandrīz nekad. Ar tām cilvēks grūti aizmieg un pamostas.
3. Atvieglojumu rada tikai atmiņas par to, cik agrāk bija labi, jautri, ērti, bezrūpīgi.
4. Pabeigtais darbs tiek pārbaudīts vairākas reizes, bet joprojām paliek neapmierinātība ar rezultātu.
5. Spītīga nevēlēšanās atstāt jautājumus neatrisinātus. Visu gribas ātri pabeigt, lai pēc tam varētu neko nedarīt. Bet visus tos nevar pabeigt un tas izraisa spriedzi un dusmas.
6. Sekss nesagādā baudu, vēlme pēc tā rodas arvien retāk un retāk.
7. Negribas tikties ar draugiem, runāt par abstraktām tēmām ar kolēģiem.
8. Neviennozīmīgas attiecības ar pārtiku – te gribas apēst ziloni, te visu dienu pārtiec no melnās kafijas.
Kā pārvarēt šo sindromu un atgriezt prieku, efektivitāti, spontāno radošo aktivitāti?
Iemācīties mākslu rūpēties par sevi. Tu esi ļoti reta, skaista un trausla vāze. Tāpēc sevi jāsargā. Apzinoties savu vērtību, iegūsi pārliecību un mieru, no kura būs labi visiem, kas tev apkārt: bērniem, otrajai pusītei, kolēģiem. Piedāvāju savu psiholoģiskās pašapkalpošanās ieteikumu versiju.
Pirmajā vietā – miegs un atpūta.
Lūdzu, nemēģini pārspēt, pakļaut nervu sistēmu. Tāda iecere novedīs pie vissliktākajām sekām. Tikai pilnībā atjaunojoties pēc darba, mijiedarbības ar cilvēkiem, sadzīves lietām, varēsi priecāties par dzīvi. Ja tev ir nevis vienkārši nogurums, bet “sasistās vāzes” sindroms, vissliktākais, ko vari darīt, ir doties uz sporta zāli, skriet krosu vai dejot visu nakti diskotēkā. Uz laiku, līdz atgūsi formu, aktīvā fiziskā slodze jāatceļ.
Nākamais – pieņemt savu nepilnību.
Ja gaidi laiku, kad viss būs ideāli – atslābinies, tā nebūs nekad. Tieši šis ir īstais brīdis, kad mīlēt sevi un būt par sevi augstās domās.
Treškārt – piedot sev.
“Reiz es izdarīju/neizdarīju to un to un tāpēc…” Dzīvojot pagātnes kļūdās, tu liedz sev (un tiem, kas blakus) tagadni. Pēc notikušā esi jau daudzkārt mainījies, guvis mācību, izdarījis secinājumus. Ir pienācis laiks dzīvot tālāk.
Nākošais – piešķir laiku tikai sev.
Lai cik bezgalīgi tu mīlētu tuviniekus, kaut uz pāris stundām vajadzētu no viņiem attālināties. Attālināšanās nenozīmē, ka jāpārtrauc rūpēties par viņiem. Tas nozīmē uzņemt enerģiju, iespaidus, lai būtu vēl laipnāks, uzmanīgāks, iejūtīgāks pret viņiem. Atceries: uz sasistas vāzes lauskām labu attiecību ziedi novīst.
Pēdējais, bet sarakstā ne mazāk svarīgais – izdari kaut ko savā labā.
Aizved sevi kaut kur, nopērc sev kaut ko, pieraksties uz kursiem, pārtrauc toksiskas attiecības, dodies uz pieņemšanu pie ārsta, kuru jau ilgu laiku atliec utt.
Autore – psiholoģe Darja Anpilova.
Avots: psycab.com.ua
