Sasieti, aplaupīti ar ieroci pie deniņiem! Kauperu ceļojums Ekvadorā beidzas ar šausmām un bailēm 16
Ar šokējošu pieredzes stāstu dalījies grupas “Carnival Youth” mūziķis Edgars Kaupers un sieva Eva Kaupere. Devušies piedzīvojumos uz Dienvidameriku, abi iekūlušies nepatikšanās, kas varēja beigties ļoti traģiski, vēsta žurnāls “Kas Jauns”.
“Dzīve ir tik trausla!” pēc eksotiskā medusmēneša žurnālā Jauns OK atklāj jaunlaulātie. Ne jau haizivis, piraijas vai vampīrsikspārņi nobiedējuši. Tie bija laupītāji Ekvadorā.
Edgars un Eva ir kaislīgi ceļotāji un tā ir neatņemama viņu dzīves sastāvdaļa. Sapnim par sešiem mēnešiem Dienvidamerikā viņi gatavojās ilgi. Abus vilināja stāsti par pasakaini skaistām pludmalēm, kalniem un dabu. Palīdzējis arī tas, ka Eva runā spāniski.
Plāns bijis ceļot no Dienvidamerikas ziemeļiem līdz gandrīz dienvidiem, izbaudot piedzīvojumus Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā un Argentīnā. Taču ceļojums pēkšņi pārvērtās murgā…
Pirmo mēnesi abi pavadīja Kolumbijā. Abi uzvedušies uzmanīgi, ievērojot ieteikumus, piemēram, naktī nedoties ārpus dzīvesvietas. Tad pāra medusmēnesis turpinājās Amazones džungļos, kur redzēja plaukstas lieluma zirnekļus, gan īpašā rituālā “baudīja” omīšu siekalu dzērienu Masato, tas gan rezultējās ar kovida infekciju, bet pēc tam dzīvesprieku atguva Galapu salās peldoties ar vampīrzivīm, bet punktu šim Dienvidamerikas sapnim pielika bruņotas bandas uzbrukums Ekvadorā.
Ekvadoras galvaspilsētā Kitā Kauperus gaidījis draugs Maksis, ar kuru abi iepriekš kopā strādājuši. Devāmies uz skaistu pilsētu Ekvadoras ziemeļos – Otavalo. Tās pamatiedzīvotāji ir kečua – džeki ar bizītēm līdz dibenam, ikdienā staigājot krāsainos tautastērpos. Fantastiski!” abi jūsmoja.
Pēc kāpiena Fuja Fuja kalnā visi trīs gaidīja taksi, līdz pamanīja trīs vīriešus ar slēpotāju maskām galvā. Diviem rokās bijušas pistoles, trešajam mačete. “Man tas tajā brīdī šķita tik nereāli, ka domāju, ka viņi visdrīzāk mums paskries garām. Viņi taču noteikti jokojas!” Edgars nodomājis, bet sieva uzreiz sapratusi, ka viss notiek pa īstam.
“Viens no vīriešiem izšāva gaisā un pielika pistoli man pie galvas. Mums visiem pār seju pārvilka cepures.
Lika piecelties un aiziet. Bijām mierīgi. Gājām kā līķi. Vienlaikus man likās, ka tas ir viss. Bija forša dzīve, stulbi, ka tagad jāmirst. Es mēģināju ar viņiem runāt, spāņu valodā mierināt, ka visu atdosim, lai neko mums nedara,” atceras abi un stāstot viens otru papildina.
Visus trīs noguldīja krūmos ar seju pret zemi. Neko neredzēja, tikai dzirdēja skaņas. Lika novilkt visas drēbes, Edgaram un Evai norāva laulību gredzenus.
Tas bija tik brutāli, ka Evai šķita, ja plēsīs ķēdīti nost no kakla, nožņaugs.
Bet par laimi nekas no vietējās bodēs iegādātā, viņus neinteresēja. Tad aiz muguras sasēja kopā rokas.
“BIju izdomājusi, ko viņiem teikt. Saņēmos un teicu: “Kungi, jūs visu esat paņēmuši, jums laiks doties, mēs vēlamies iet. Mēs te gulēsim vēl stundu, jums būs laiks aizbēgt, tikai līdzi ejiet prom!” Mamma bērnībā bija mācījusi, kā runāt ar trakiem suņiem – nepagriezt muguru, skatīties virsū, piecirst kāju un balsī uzkliegt virsū. Mēģināju runāt pieklājīgi, bet kā ar trakiem suņiem,” stāsta Eva un tas patiešām nostrādājis. Uzbrucēji visus trīs atstājuši guļam.
Rokas bija sasietas tik cieši, ka Evai šķitis, tās būs jāamputē, lai atbrīvotos, viens otram palīdzot, rokas tomēr atraisījuši.
Turpmat krūmos pamanījuši savus makus un Makša pasi. Laupītāji bija paņēmuši visu naudu, bet steigā nepamanīja kredītkartes. Izsaucām taksi, kad tas parādījās, Eva burtiski izlidojusi uz ceļa – skrējusi zeķēs un noķēzīta zaķu spirām no gulēšanas uz zemes – ātri jābrauc prom. “Bijām ļoti sabijušies, jo viņiem tomēr bija ieroči,” atceras Eva.
Policijā vēlāk uzzinājuši, ka nav vienīgie tūristi, kuri šādi aplaupīti.
