Sasauc Saeimas ārkārtas sēdi 0
Rīgas domes atlaišanas likumprojekta tālāka virzība Saeimā varētu būt atkarīga no koalīcijas deputātu spējas panākt vairākumu, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmuma, vai atbalstīt šo priekšlikumu.
Ministru kabinets otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.
Saeimas Prezidijs nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Tā notiks trešdien, 18.decembrī, un sāksies pulksten 12.
Ārkārtas sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Rīgas domes atlaišanas likums”. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, un Saeima lems par tā nodošanu izskatīšanai komisijās.
Neoficiāla informācija liecina, ka trešdien varētu tikt sasaukta arī par likumprojektu atbildīgās komisijas sēde. Pašlaik plānots likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, taču koalīcija varētu rosināt likumprojektu nodot citai citai komisijai. Tas varētu būt nepieciešams, jo patlaban Valsts pārvaldes komisijā koalīcijai varētu trūkt balsu likumprojekta tālākai virzībai.
Ņemot vērā, ka jau valdības sēdē ministru vidū iezīmējušās atšķirīgas pozīcijas par priekšlikumu atlaist Rīgas domi, paredzams, ka arī parlamenta ārkārtas sēdē koalīcijas balsojums nebūs vienots.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens aģentūrai LETA apliecināja, ka frakcijas deputāti rīt parlamenta sēdē balsos tāpat, kā to otrdien valdības sēdē darījuši “KPV LV” ministri.
Tas nozīmē, ka viena no koalīcijas partijām likumprojekta nodošanu komisijām neatbalstīs un balsos pret. Aģentūrai LETA gan zināms, ka pretēji kopējai frakcijas pozīcijai Saeimas sēdē varētu balsot deputāts Aldis Blumbergs. Viņš “ir noskaņots” atbalstīt likumprojektu.
Partijas “Saskaņa” parlamenta frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins aģentūrai LETA pastāstīja, ka frakcijas deputāti likumprojektu neatbalstīs un balsos pret to. Vienlaikus partija patur iespēju “rīkoties pēc situācijas” un balsojumā vispār nepiedalīties.
Tāpat zināms, ka pret likumprojektu varētu balsot arī vismaz daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu.
Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl domājot par to, kā rīkoties balsojumā. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ZZS deputāti sliecas ceturtdien vienoties par minētā likumprojekta tālākas virzības neatbalstīšanu. Tieši ZZS balsojums varētu būt viens no izšķirošajiem apstākļiem likumprojekta tālākai virzībai.
“KPV LV” deputātiem balsojot pret likumprojekta nodošanu komisijām, koalīcija varētu rēķināties tikai ar 51 balsi. Vēl pagājušajā nedēļā opozīcijas partijas mēģinājušas panākt kvoruma trūkumu, rēķinoties ar to, ka “KPV LV” deputāti neatbalsta grozījumus likumos, kas skar izmaiņas regulējumā par ārkārtas vēlēšanu kārtību pašvaldības atlaišanas gadījumā. Tomēr koalīcijai izdevās panākt, ka balsojumā kopumā piedalās 50 deputāti, tādējādi nodrošinot atbalstu minētajiem likumprojektiem.
Ja ārkārtas sēdes balsojumā piedalīsies 51 koalīcijas deputāts, tad pārējo Saeimā pārstāvēto frakciju rīcība saistībā ar likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu nodošanu izskatīšanai komisijā nebūs izšķiroša. Taču, ja balsojumā piedalīsies mazāks koalīcijas deputātu skaits un ja ZZS lems balsot pret likumprojektu, tad opozīcijai, kura šajā gadījumā balsojumā varētu rēķināties ar 46 balsīm, būtu iespēja panākt likumprojekta nenodošanu komisijām.
Neoficiāli gan tiek pieļauts, ka koalīcijai nepieciešamās balsis savākt izdosies.
Saskaņā ar likumprojektu, tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.
Dokumenta anotācijā ministrija uz vairāk nekā 20 lappusēm plaši izklāsta pašvaldības neizdarītos darbus atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM skatījumā pārkāptos normatīvos aktus un nepildītos tiesu spriedumus, kas esot pietiekams pamats domes atlaišanai.
Politiķi neoficiālās sarunās patlaban apsver iespēju Rīgas domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā rīkot nevis februārī vai martā, bet gan 2.maijā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
