5
Jābūt līderim
“VID ir jāvada izglītotam un pieredzējušam profesionālim ar nevainojamu reputāciju, kuru novērtē nodokļu maksātāji. Viņam jābūt līderim ar redzējumu par VID darbu, turklāt politiski neatkarīgam,” pārliecināts Andris Grafs, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs. Svarīgi, lai atlases process būtu caurskatāms. Ļoti būtiski ir nodrošināt, lai izsludinātie konkursi uz jebkuru vadošu amatu nebūtu formalitāte. Jādefinē skaidras, samērīgas prasības potenciālajiem kandidātam un jāveicina profesionāļu piesaistīšana, īpaši no privātā sektora. Vadītāju atlases procesā jāievēro labākā prakse par atlases procesa kopējās stratēģijas definēšanu, konkursa komisijas sekmīgu darbību, kā arī par atlases procesa komunikāciju un potenciālo kandidātu uzrunāšanu pieteikties konkursā.
Latvijā ir pietiekami daudz augstākā līmeņa vadītāju, kuri varētu ieņemt VID vadītāja posteni, domā eksperts. Nevēlēšanos kandidēt uz šo amatu varot skaidrot dažādi, tomēr divi iemesli ir īpaši būtiski – necaurskatāms atlases process un neatbilstošs atalgojums VID vadītāja amatam.
Pēc nesekmīgā konkursa ir jāizdara attiecīgi secinājumi un jāpārskata šis atalgojums, tad jāsludina jauns konkurss, jāpiesaista personāla atlases uzņēmums, kas vadītu procesu un motivētu profesionāļus kandidēt, teica Grafs. Viņaprāt, konkursā būtu jāpiedalās visiem interesentiem, arī publiski nosauktajiem VID vadītāja kandidātiem. Caurskatāms un godīgs VID vadītāja atlases process tikai vairotu uzticību VID darbam, savukārt kandidāta izraudzīšanās neskaidrā procesā palielina riskus nevēlamai politiķu ietekmei, arī uz nākamā vadītāja ikdienas darbu un lēmumiem, uzsvēra Grafs. Savukārt Kaspars Kauliņš domā, ka jaunajam VID vadītājam jābūt vīzijai, kā īstenot pārmaiņas, un tad būtu jāizveido atbalsta grupa VID iekšienē, kas grib un spēj īstenot pārmaiņas.
Skaidrojot kritērijus, pēc kuriem būtu jāizvēlas VID vadītājs, “Amrop” vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa norāda: “Kritērijiem jābūt pieskaņotiem konkrētā amata specifiskajām prioritātēm. Ja iestāde ir jāreformē, lai iekasētu vairāk nodokļu, apkarotu nodokļu nemaksātājus vai efektivizētu pašu iestādi, tad tam ir jāparādās prasību sarakstā.” VID vadītāja konkursa noteikumos šādu prasību neesot bijis. Ja ir mērķis atrast prasmīgu vadītāju, tad jābūt definētām prasībām, kāda veida specifiskām kompetencēm ir jāatbilst kandidātiem. Tāpat svarīgi ir paplašināt kandidātu loku – to nedrīkst ierobežot.
Jādomā arī par cilvēkiem konkursa komisijā – tiem jābūt profesionāļiem, kam ir svarīga reputācija, un tad arī kandidāti noticēs, ka process noris godīgi. Aiga Ārste-Avotiņa nenoliedz, ka politiķi varētu vairāk ieklausīties personālatlases firmu pieredzē un zināšanās. Viņasprāt, šobrīd Latvijā ir ap 20 – 30 augstākā līmeņa vadītāju, kas varētu ieņemt VID vadītāja posteni. Tiesa, tikai publicējot sludinājumu un neuzrunājot piemērotus kandidātus, diez vai viņi paši pieteiksies.
Aigai Ārstei-Avotiņai reizēm esot sajūta, ka “kandidāts jau ir atrasts, pirms process notiek, un tad tiek veiktas darbības, lai ierobežotu kandidātu loku”. Viņa gan nezināja, vai to var attiecināt uz VID vadītāja izraudzīšanās procesu.
Svarīga motivācija – alga
Personālatlases eksperti domā, ka būtiska motivācija ir algas lielums. Kaspars Kauliņš uzskata, ka VID vadītāja atbildība un pašas iestādes līmenis ir tāds, ka vadītāja atalgojumam jābūt vismaz 2 – 2,5 reizes lielākam, nekā tas ir pašlaik. Savukārt Grafs teic, ka atalgojumam vajadzētu būt salīdzināmam ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vai līdzīgu institūciju vadītāju atalgojumu.
“Algai nav vienīgā nozīme, bet tai ir nozīme,” uzsver “Amrop” vadošā partnere. Tiesa, konkursā var pieteikties cilvēki, kam motivācijas skalā ir svarīgi strādāt pie pārmaiņu organizācijas un kam svarīgi strādāt Latvijas valsts labā.
Pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” veiktais pētījums rāda – trešā daļa (32%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem piekrīt, ka Latvijas VID vadītāja algai jābūt tādai kā Igaunijas VID vadītājam – 5800 EUR (9% – noteikti piekrītu; 23% – drīzāk piekrītu). Tiesa, lielākā daļa – 60% iedzīvotāju – nepiekrīt, ka VID vadītāja algai jābūt tik lielai.
Ko darīt, lai augstākā līmeņa vadītāja izvēle būtu profesionāla? Eksperti uzskata, ka jādepolitizē lēmumu pieņēmēji – uzņēmumu padomes, tad arī lēmumi būs profesionālāki.
Jautāju Kauliņam, kāda ir ziemeļvalstu pieeja augstākā līmeņa vadītāja izvēlē. “Skandināvijā ir politiskā pēctecība un ilgtermiņa valsts programmas, kas nodrošina stabilitāti. Otrkārt, kopējais atalgojuma līmenis ir augstāks, bet ir mazas atšķirības atalgojumā starp valsts pārvaldi un privāto sektoru. Treškārt, strādāt valsts pārvaldē ir prestiži,” skaidro “Pedersen&Partners” klientu direktors. Viņš piebilst, ka skandināvi izceļas ar procesu caurspīdību un ar to vajadzētu sākt arī Latvijā. “Jāveido mandāts, kas ir atraktīvs brīvajā tirgū,” viņš piebilst.
