VID vadītāja meklējumi: sarunāšana atklāta konkursa vietā 5
Finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola otrdien, 26.jūlijā, tikās ar vienīgo Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāti, pašreizējo Valsts Vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Ministre pēc tikšanās paziņoja, ka gatava virzīt Koļegovu VID vadītāja amatam. Galīgo lēmumu ministre pieņems pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Ministre cer, ka kandidāte ar partijām un uzņēmēju organizācijām tiksies šonedēļ. Pati Koļegova piekritusi kandidēt uz VID vadītāja amatu.
Jāatgādina, ka iepriekš izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, taču ārpus konkursa šim amatam tika uzrunāta Koļegova. Likumsakarīga ir konkursa neizdošanās, jo amats ir nepievilcīgs, gaidas lielas, izaicinājumi milzīgi, uzskata “Pedersen&Partners” klientu direktors Kaspars Kauliņš. Latvijā ir pietiekami daudz augstākā līmeņa vadītāju, kuri varētu ieņemt VID vadītāja posteni, un tāds jāizvēlas caurspīdīgā konkursā, uzskata personālatlases profesionāļi.
Zināms, ka valdība šonedēļ un nākamnedēļ vēl nelems par VID vadītāja apstiprināšanu. Reizniece–Ozola skaidroja, ka lēmumu par Koļegovas izvirzīšanu šim amatam pieņems pēc tikšanās ar viņu un pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska atgriešanās no atvaļinājuma. Premjers 2. augustā uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma, lai vienotos par kandidāti un lai koalīcijas partijas pēc oficiālās izvirzīšanas varētu to apspriest.
Likumsakarīga ir neizdošanās konkursā
“LA” jautāja augstākā līmeņa vadītāju personālatlases profesionāļiem, kā viņi vērtē VID vadītāja izraudzīšanās procesu. “To nevar vērtēt pozitīvi, un likumsakarīga ir šā procesa neizdošanās, jo amats ir nepievilcīgs, gaidas lielas, izaicinājumi milzīgi. Pārmaiņas nav iespējamas arī bez politiskā atbalsta,” tā šo procesu vērtē pieredzējušais biznesa attīstības un personāla vadītājs, “Pedersen&Partners” klientu direktors, Igaunijas reģiona vadītājs Kaspars Kauliņš. Sarunā ar “LA” Kauliņš norāda, ka atalgojums varētu būt viens no stimuliem, kas ļautu uzņemties šo amatu. Pašreiz gan esot grūti spriest, cik vērienīgām jābūt pārmaiņām pašā organizācijā. Proti, sabiedrība redz negācijas, bet noteikti pašā organizācijas iekšienē ir spēcīgi darbinieki, kas spētu īstenot pārmaiņas. Kauliņš uzskata, ka šobrīd Latvijā varētu būt 5 – 10 augstākā līmeņa vadītāji, kas varētu vadīt VID.
Jautāju Kasparam Kauliņam, vai politiķi ieklausās profesionāļu teiktajā, izvēloties augstākā līmeņa vadītājus. Viņš nenoliedz, ka tiek aicināts izvērtēt procesus, arī pats darbojas Ārvalstu investoru padomē un šī ir organizācija, kuras teiktajā politiķi ieklausās. Kauliņš piedalījies arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra izraudzīšanā. Viņš zina teikt, ka labā griba ir gan Valsts kancelejai, gan lielākajai daļai ministriju, bet, tiklīdz nonāk līdz politiskām interesēm, tā labā griba tiek aizmirsta.
Vienlaikus viņš norāda, ka profesionāļi var izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas, bet gala lēmumu vadītāja izvēlē tomēr pieņem uzņēmumu padomes. Te jāmin konkurss uz “Latvijas gāzes” vadītāja amatu, kur, kā kļuvis zināms “LA”, personālatlases konkursā Aigars Kalvītis palika tikai 6. vietā, bet padome par uzvarētāju izraudzījās tieši viņu. Der atgādināt arī “Pasažieru vilciena” (“PV”) valdes priekšsēdētāja amata kandidāta izraudzīšanos – pirms diviem gadiem par valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, kurš ieņemt šo nozīmīgo amatu tika uzaicināts tikai dienu iepriekš. Iepriekšējā uzņēmuma valde atkāpās, jo radās šaubu ēna par jauno vilcienu iepirkumiem. Jaunu vilcienu joprojām nav, bet saistībā ar pārtraukto vilcienu iepirkumu ierosināta krimināllieta, kurā apsūdzētie – bijušie “PV” valdes locekļi Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons – savu vainu neatzīst. Valsts kontroles revīzijā tika secināts, ka kapitālsabiedrība gadiem ilgi ir strādājusi bez stratēģiska redzējuma par savu vietu un lomu valsts ekonomikā, par to, kā tā attīstīsies un ko sasniegs. Visspilgtāk Satiksmes ministrijas un “PV” nemākulīgā sadarbība izpaudusies saistībā ar jauno vilcienu iegādi, secinājusi Valsts kontrole.
Kā pozitīvs piemērs jāmin kopuzņēmuma “Rail Baltica” vadītāja izvēle. Kopuzņēmuma valdes priekšsēža izvēlei bija piesaistīta personāla atlases kompānija “Amrop”, un kandidātu vidū bijuši atzīstami eksperti no dažādām valstīm. Baibu Rubesu par uzvarētāju no vairāk nekā 10 pretendentiem izraudzījās jaunā kopuzņēmuma padome.
