Sarunas par Ziemeļīrijas protokola izmaiņām šoreiz draudzīgā gaisotnē 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotā Karaliste (AK) un Eiropas Savienība (ES) ir apņēmušās intensificēt sarunas par izmaiņām Ziemeļīrijas protokolā, par ko savulaik vienojās breksita izstāšanās līgumā, lai šopavasar godam sagaidītu Lielās Piektdienas (Belfāstas) vienošanās 25. gadadienu. Jāatgādina, ka kopš breksita balsojuma pagājuši teju 7, bet kopš AK izstāšanās no ES – 2 gadi.
Šīsnedēļas sākumā, videokonferencē tiekoties Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Marošam Šefčovičam un AK ārlietu ministram Džemisam Kleverlijam, kā arī Ziemeļīrijas ministram Krisam Hītonam Hariam, tika apspriesti pēdējo gadu izaicinājumi un iespējamie risinājumi saistībā ar Ziemeļīrijas protokola darbību.
Abas puses vēlas atrisināt ieilgušo strīdu līdz 10. aprīlim, kas ir Lielās Piektdienas vienošanās 25. gadadiena. Ja izdotos vienoties līdz februāra vidum, tad britiem būs gana laika, lai censtos pārliecināt ieinteresētās puses, piemēram, Ziemeļīrijas Demokrātisko Ūnionistu partiju (DUP) panākto vienošanos atbalstīt. DUP skatījumā viena no lielākajām problēmām ir Eiropas tiesu jurisdikcija strīdos par protokla ievērošanu, kā arī partijas līdera Džefrija Donaldsona draudi neatbalstīt neko, kas neparedz atjaunot Ziemeļīrijas konstitucionālo vietu AK. Iespējams, ka šis arī būs pats grūtākais sarunās risināmais jautājums.
“Politics Home”, atsaucoties uz drošiem avotiem, ziņo, ka Briselē kopā ar britiem tiek apspriestas nepieciešamās līguma izmaiņas, sarunu atmosfēra esot pamatīgi uzlabojusies, ja salīdzina ar atmosfēru iepriekšējā britu premjerministra Borisa Džonsona un bijušā breksita sarunvedēja lorda Frosta laikā. “Tā beidzot bija draugu tikšanās, neko tādu neesam pieredzējuši ilgu laiku,” komentē “Politics Home” uzrunātā Briseles amatpersona, pašam EK viceprezidentam Šefčovičam savā “Twitter” kontā rakstot: “Vienojāmies, ka mūsu darbs iespējamo risinājumu meklēšanā turpināsies konstruktīvā sadarbības garā, rūpīgi ņemot vērā vienam otra likumīgās intereses.”
Pirmie panākumi
Jau panākta vienošanās, ka AK dos reālā laika pieeju tiem tirdzniecības datiem, kas attiecas uz Īrijas jūras šķērsošanu. Ideja par ātru datu apmaiņu no AK puses jau bija iekļauta pagājušā gada priekšlikumā, paredzot “zaļo līniju” precēm, kas paliek Ziemeļīrijā, bet “sarkano līniju” precēm, kas no AK ceļo uz Īrijas Republiku, tātad, ES.
Tiek ziņots, ka sarunvedēji ir tuvu atrisinājumam arī strīdā par tarifiem un kvotām, kas pēc breksita neļāva Ziemeļīrijai izmantot samazinātos AK importa tarifus, piemēram, tēraudam. Pagājušajā gadā starptautiskās kvotas tērauda importam beidzās agrāk, izsaucot pamatīgu britu tērauda ražotāju sašutumu, kuriem nu nācās maksāt tarifu 25% apmērā. Par to bija sašutusi arī partija DUP, jo rezultātā daļa Apvienotās Karalistes tiek diskriminēta.
Ja tiks panākta vienošanās par tarifiem, tad tas varētu būt nākamais nelielais solis Ziemeļīrijas problēmu risināšanā.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas
Ziemeļīrijas protokols bija daļa no breksita vienošanās, to parakstīja 2020. gadā, paredzot izvairīties no “cietās” robežas starp abām Īrijām, tā vietā ieviešot muitas robežu starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Taču reālā dzīve krasi atšķiras no iecerētā, protokols pamatīgi sarežģī preču kustību AK teritorijā, ciešot gan uzņēmējiem, gan Ziemeļīrijas iedzīvotājiem un apdraudot 1998. gada Lielās Piektdienas miera līgumu, ar ko tika izbeigta desmitiem gadu ilgā vardarbība Ziemeļīrijā.
Īpaši problemātiska ir situācija ar pārtikas produktu piegādi, kam ierobežots derīguma termiņš. Pirms breksita pietika ar vienu pavadzīmi uz 6 lapām, taču tagad vispirms jāievada liels apjoms datu, un tikai tad var sākt gatavot nepieciešamos dokumentus. Galu galā muitas procedūras var aizkavēt kravu par 6–48 stundām, kā rezultātā ne viena vien pārtikas preču krava nonāk nevis Ziemeļīrijā, bet izgāztuvē.
Pagājušgad runas par izmaiņām Ziemeļīrijas protokolā beidzās ar draudiem abās pusēs, britiem pieļaujot, ka tiks vienpusēji izbeigts Tirdzniecības līgums, tā izbeidzot beztarifu tirdzniecību un zvejniecības līgumu, kā arī 90 dienu bezvīzu režīmu un dažādu dienestu sadarbību. ES uz paziņojumiem reaģēja, aizrādot, ka iespējamie atbildes pasākumi no bloka puses neizslēdz nevienu opciju, arī tiesvedību.
Tieši tādēļ pašreizējās divpusējās sarunas ir milzīgs solis problēmu risināšanas virzienā, strīdu un draudu vietā stājoties draudzīgai izpratnei un vēlmei sadarboties.
Pirmais nopietnais eksāmens diplomātijā
Gaidāms, ka Ziemeļīrijas problēmas risināšana būs pirmais nopietnais diplomātiskais eksāmens britu premjeram Riši Sunakam, kuram nāksies sastapties ar pamatīgu pretestību paša mājās, īpaši ar eiroskeptiķiem konservatīvās partijas rindās.
Tikmēr sarunas ar ES nebūt nav visvairāk apspriestais temats britu medijos, labi, ja tas vispār tiek pieminēts. Lielākais iekšpolitiskais izaicinājums ir Sunaka bloķētais Skotijas parlamenta pieņemtais likums par dzimumu atzīšanu, kas citstarp paredz, ka dzimumu juridiski iespējams mainīt jau no 16 gadu vecuma un nav nepieciešams ārsta apliecinājums dzimuma disforijai. Šis ir pimais gadījums vēsturē, kad AK premjers bloķē Skotijas parlamenta pieņemto likumu, un Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena sola vērsties tiesā.
