Ja bērns pieķer vecākus mīlējoties. Kā runāt ar bērnu par seksualitāti 0
Sarunas par seksualitāti ar bērniem sākas agrā vecumā, pat ja mēs to neapzināmies. Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” rīkotajā konferencē “Labi vecāki šodien” psiholoģijas doktore Ieva Stokenberga uzstājās ar tēmu “Vecāki un bērnu seksuālā izglītošana”.
Par seksualitāti vajadzētu runāt, atbilstoši bērna tā vecuma vajadzībām. “Piemēram, jau divu trīs gadu vecumā ir labi ierādīt atvasei sava ķermeņa robežas – citi tev nedrīkst skarties klāt,” stāsta Ieva Stokenberga.
Vēlāk jau, aizskarot seksa tēmu, mēs ļoti daudz nododam caur sajūtu, ko sniedzam bērnam sarunas laikā. “Svarīgi, kādu attieksmi, atbildot uz bērnu jautājumiem, nododu viņam. Tad viņš saņem sajūtu, vai var vēl kādreiz kaut ko jautāt,” norāda psiholoģijas doktore.
Ja vecāki var demonstrēt, ka tēmai ir vārdi, bērns jūtas droši un uzticami (nav jārāda video).
Piemēram, Ieva Stokenberga atklāj, ka ģimenē mazās meitas, kuras ir redzējušas tēti pliku, saka, ka viņam vienmēr starp kājām karājas kaka. Savukārt reiz, teju nakts vidū, atgriežoties no kādas konferences, viņai mazajai meitai bijis jāatbild uz tik svarīgu jautājumu – kā bērniņi tiek ārā no mammas vēdera? Viņa paskaidrojusi, ka ir viens caurumiņš, pa kuru sievietes čurā, viens – pa kuru kakā un ir vēl viens – pa to bērniņš nāk ārā. Ar to meitai pieticis un jau svarīgāka likusies multfilmiņas uzlikšana…
Ko darīt, ja bērns pieķer vecākus mīlējoties
Diviem vecākiem atrast laiku intimitātei, kad ir jau bērni, ir īsts izaicinājums. Ne velti ir ģimenes, kur speciāli liek modinātāju, lai nodoties seksam varētu tad, kad bērni vēl guļ…
Tomēr – patiesi, ko darīt, ja esat atvases “pieķerti”? “Tad ieteiktu bērnam jautāt – kā tu jūties? Ko tu redzēji? Varbūt neko daudz viņš nav redzējis… Katrā ziņā var paskaidrot, ka vecāki mīlējās. Un ka parasti viņi to dara, citiem neredzot. Un teikt – nākamo reizi, ja redzi – zini, tas nav domāts tev, tas ir tikai mums.”
Ja nevaru jautāt tagad, nevaru jautāt, kad esmu apdraudēts
Katram ir ļoti personiskas attiecības ar seksualitāti un katrā ģimenē var veidot citādāku skatījumu uz to.
Katrā ziņā seksualitāte ir spēks. Un reizē, vecākiem, domājot par bērniem šajā kontekstā, līdzi nāk arī bailes, īpaši domājot par pusaudžu un jauniešu vecākiem.
Psiholoģijas doktores un viņas kolēģes veiktais pētījums Latvijā atklājis, ka vairums vecāku atbalsta seksuālo zināšanu sniegšanu bērniem.
Kas interesanti – ja skolā vairāk izglīto par seksualitāti, arī vecāki tiek vairāk iesaistīti šajā tēmā un bērni vairāk uzdrošinās uzdot jautājumus.
Ja bērns ir audzināts, ka nevar neko par seksualitāti runāt, tad, piemēram, ja internetā redzēs kaut ko savam vecumam neatbilstošu, viņš ar vecākiem par to nerunās un tas viņu pašu var apdraudēt…
Ko darīt, ja bērns atklāj, piemēram, ka internetā kāds viņam licis skatīties pornogrāfiju? “Saistībā ar jebkuru vardarbību, tostarp seksuālo vardarbību (arī likšana skatīties tāda ir!), jāievēro princips “no-go-tell”. Tulkojumā no angļu valodas tas ir “(saki)nē-ej (prom)-stāsti”. Tas nozīmē, ka saki nē vardarbībai, ej prom no šīs vietas un kādam to pastāsti. Vecāku uzdevums būtu uzklausīt, gādāt un rūpēties un vardarbības gadījumā – lūgt speciālista padomu,” uzsver Ieva Stokenberga.
