Sarunas par “LMT” un “Lattelecom” apvienošanu turpinās; “TeliaSonera” savs scenārijs 0
Par to, kā apvienot SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT), abu uzņēmumu mazākuma akcionāram “TeliaSonera” ir savs scenārijs, bet pagaidām konkrēti priekšlikumi par apvienošanas iespējām sarunās ar Latvijas valdību nav izteikti un netiek atklāti.
“Varu pateikt, ka mums ir diskusijas par to, kā varam virzīties tālāk,” pēc nesenās tikšanās ar valdības izveidoto četru ministru darba grupu trešdien Stokholmā žurnālistiem pavēstīja “TeliaSonera” Stratēģijas un biznesa nodaļas vadītājs Kenets Rodne, kurš pilnvarots pārstāvēt uzņēmumu sarunās ar Latvijas valdību.
“TeliaSonera” pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata “TeliaSonera”, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb “WiFi”.
Vai lielākajai kompānija būtu jāpārņem mazākā? “Noteikti nē,” uzsvēra Rodne. “Jo, atkārtošos, runa ir par tehnoloģiju konverģenci. /../ Ja jūs uzskatāt, ka mobilie sakari ir fiksēto paplašinājums, tad kaut ko nesaprotat. Lielākā daļa ierīču būs pārvietojamas. Jā, fiksētā pieeja optiskajai šķiedrai ir ļoti efektīva. Līdz mobilās bāzes stacijai arī ved optiskais kabelis. Tikai pēdējie metri, kilometri ir bezvadu. Tomēr doma, ka viens ir otra pagarinājums, ir aplama. Domāšana, ka vienai vai otrai kompānijai ir lielāks izmērs vai augstākas tehnoloģijas [un tāpēc tā ir vadošā], ir nepareiza,” viņš paskaidroja.
Par tirgus attīstību un tehnoloģiju nozīmi “TeliaSonera” un Latvijas valdības pārstāvjiem esot vienāds viedoklis. “Tas, kas mums ir jāizpēta – kādas ir mūsu iespējas,” par skandināvu un valdības telekomunikāciju aktīvu apvienošanu sacīja Rodne. Darba grupā bijusi diskusija, kādu labumu apvienošanās nesīs klientiem un tirgum. Latvija atpaliek tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos un sabiedriskajā sektorā, un ir jāatrod laba atbilde, ka tas ir izdevīgi klientiem, sabiedrībai kopumā un īpašniekiem, secināja uzņēmuma pārstāvis.
Viņš noraidīja bažas par to, ka apvienošana varētu nozīmēt konkurences mazināšanos un nebūtu izdevīga patērētājam, atsaucoties uz Austrijas piemēru un uz HSBC bankas īstenotu pētījumu. “Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas būtu slikti Latvijai”, teica Rodne. Skandināvu īpašnieku pārstāvis uzsver, ka stacionāro un mobilo uzņēmumu apvienošana bijusi veiksmīga vairākās valstīs – Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Igaunijā, Spānijā un Norvēģijā apvienošanās ir procesā. Arī Latvijā un Lietuvā vajadzētu sekot šai tendencei.
Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmumu kontrolpaketei jāpieder “industriālajai īpašnieku daļai.” Jāatgādina, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš “LA” paudusi viedokli, ka valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi šajos telekomunikāciju uzņēmumos. No Rodnes teiktā izrietēja, ka šīs vienādās ambīcijas nav šķērslis apvienošanās variantu izskatīšanai.
Atbildot uz “LA” jautājumu, cik ātri vajadzētu sarunās nonākt līdz rezultātam, abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja “TeliaSonera” pārstāvis atbildēja, ka vilcinoties ar uzņēmumu apvienošanu, samazināsies to vērtība.
