Turpinās koalīcijas veidošanas sarunas: “Ir jāzina, ko katrs partneris vēlas patiesībā” 39
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aicinot valdības veidotāju Krišjāni Kariņu (“JV”) turpināt padziļinātas sarunas ar partijām, Valsts prezidents Egils Levits nedēļas sākumā pēc abu amatpersonu tikšanās arī paskaidroja, kāpēc tādas ir nepieciešamas.
“Nedrīkst pieļaut savtīgas ietekmes, un tādēļ ir nepieciešams padziļināti runāt par atsevišķām jomām. (..) Ir jāzina, ko katrs partneris vēlas patiesībā,” sacīja E. Levits. Viņš uzsvēra, ka sarunu rezultātā ir jānonāk līdz tādai koalīcijai un tādai valdībai, kas varētu strādāt visus četrus gadus.
Otrdien “Jaunā Vienotība” sāka otro sarunu raundu ar trīs potenciālajiem sabiedrotajiem, kā pirmos uz tikšanos aicinot “Progresīvos”, pret kuru iesaistīšanu koalīcijā “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība iebilst.
Pēc tikšanās ar premjeru K. Kariņu Valsts prezidents E. Levits arī uzsvēra: “Lai mūsu valsts varētu attīstīties, koalīcijai jābūt vērstai uz tiesiskuma stiprināšanu, ekonomikas attīstību un labu pārvaldību.” Viņš lūdza partijas tagad koncentrēties uz lietišķu un konkrētu diskusiju par visām jomām. Pēc tam varēšot redzēt, ar ko var sadarboties labāk. “Valsts interesēs ir, lai koalīcija būtu stabila, lai tā nebūtu ar baltiem diegiem šūta. Jo lielāks laukums, jo stiprāka koalīcija,” sacīja E. Levits arī otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”.
Visi degot nepacietībā strādāt
“Pirmā valdības veidošanas nedēļa vienkārši pazuda. Tas izpelnījās sabiedrības sašutumu, jo netiek risināti svarīgi jautājumi, kas uzņēmējiem atraisītu rokas. Ministrijas ir uz pauzes. Visi deg nepacietībā sākt strādāt,” tā pirmdien “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“AS”).
Viņš neredz pamata tērēt laiku diskusijām par ceturtā partnera iesaistīti valdībā, ja koalīcijai jau ir 54 balsis. Ar šādu vairākumu ir strādājušas vairākas valdības. E. Smiltēns atceras, ka vienai no Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdībām Saeimā bija tikai 50 balsis, bet to atbalstīja Klāva Olšteina vadītā neatkarīgo deputātu grupa, kas atšķēlās no Zatlera Reformu partijas.
E. Smiltēns apstiprināja, ka “Apvienotais saraksts” vēlas vairāku reformu pārskatīšanu – piemēram, ostu reformas, administratīvi teritoriālās reformas. Te gan runa nebūtu par pašvaldību robežu grozīšanu, bet gan par otrā līmeņa reģionālo pašvaldību izveidošanu. Jāpasaka, ka par reģioniem nedēļām ilgi jau notika diskusijas 13. Saeimā, bet to izveide nebija iespējama arī tāpēc, ka ministrijas nevēlējās atdot reģionu pašvaldībām daļu savu funkciju.
Izveidoto ostu pārvaldes modeli un arī pašvaldību reformu pirms vēlēšanām solīja pārskatīt arī Zaļo un zemnieku savienība, ar kuru sarunas nenotiek. Minētās reformas būs viens no jautājumiem, ko padziļinātajā sarunā ar partijām vēlēsies saprast valdības veidotājs K. Kariņš, liecina “Latvijas Avīzes” rīcībā esošā informācija. Tāpat sarunā paredzēts analizēt partiju nostājas par fiskālo politiku, tiesiskuma stiprināšanu, sociālos jautājumus.
Aģentūra LETA ziņo, ka pēc tikšanās ar Valsts prezidentu K. Kariņš žurnālistiem pirmdien teica: “Ir sajūta, ka “Apvienotajam sarakstam” ir svarīgas specifiskas intereses – piemēram, viņi sākuši runāt par Liepājas ostas attīstību, kas šķiet neierasti. “Apvienotais saraksts” grib atgriezties pagātnē – pārskatīt ostu reformu, administratīvi teritoriālo reformu, Skultes sašķidrinātā dabas gāzes termināļa projektu.”
K. Kariņš arī vēloties saprast, vai visas partijas ir par to, ka valdība turpina skolu tīkla optimizāciju. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams depolitizēt valsts kapitālsabiedrības, lai, piemēram, akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” lēmumu pieņemšanā nebūtu tik tuvu politiķi. K. Kariņš atzinis, ka daļa no “AS” deputātiem jau ir labi zināma, bet “viņi ir sanākuši kopā no dažādām partijām un īsti nav zināms, kas šis jaunais veidojums ir.”
Savukārt E. Smiltēns atgādināja, ka arī “Vienotību” savulaik izveidoja trīs partijas, bet tagad “Jaunajā Vienotībā” ir “Vienotība” un vēl vairākas reģionālās partijas.
“Progresīvie” arī ir dažādi
Arī partija “Progresīvie” nav viendabīgs veidojums, jo no tās ir ievēlēti gan deputāti, kas nav partijas biedri, gan Talsu novada domnieks Edgars Zelderis no partijas “Mēs – Talsiem un novadam”, ar kuru “Progresīvajiem” ir sadarbības līgums. Viņš ir vienīgais no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētais deputāts, kuram izdevās apsteigt arī saraksta līderi Lieni Gāteri.
Taču, ja Kurzemes vēlēšanu apgabalā par “Progresīvajiem” nobalsoja tikai 4,80% vēlētāju, tad Talsu novadā partiju atbalstīja 8,73%. Tas, visticamāk, ir arī sabiedroto “Mēs – Talsiem un novadam” nopelns, jo no saraksta startēja visi partijas novada domes deputāti. Politiskie konkurenti pašvaldībā no Latvijas Zemnieku savienības tviterī šonedēļ izplatīja fragmentu no Talsu novada domes sēdes, kurā E. Zelderis izsakās par domes priekšsēdētāju Sandru Pētersoni (NA), ka “viņai vajadzētu iemest Molotova kokteili klēpī – tad būtu kaut kas labāks”.
E. Zelderi partija pieteica arī kā tieslietu ministra kandidātu. Kad vasarā pēc minētās domes sēdes “Latvijas Avīze” lūdza E. Zelderi komentēt minēto izteikumu, viņš atzina, ka retorika varēja būt labāka, bet teiktais nekādā gadījumā neesot domāts kā draudi. Citāts esot izņemts no sēdes konteksta, kurā esot ignorēti E. Zeldera jautājumi par amatpersonu bezdarbību.
“Progresīvo” valdes loceklis Martiņš Kossovičs “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka E. Zelderis esot “labi iekļāvies komandā un arī politiskajās nostādnēs mēs esam vienoti”. Partija novērtējot E. Zeldera juridiskās zināšanas, un šajā ziņā viņš daudz varot palīdzēt. Viena no “Progresīvo” prioritātēm ir tiesiskums un laba pārvaldība, kas sakrītot gan ar to, ko teicis Valsts prezidents E. Levits, gan K. Kariņš.
“”Progresīvie” varētu būt tie, kas valdībā uzturētu tiesiskumu un labu pārvaldību augstākajā prioritātē. Un tie nav ideoloģiski jautājumi,” uzsvēra M. Kossovičs. Viņš Saeimas vēlēšanās nekandidēja, bet piedalās valdības veidošanas sarunās. M. Kossovičs ir Rīgas domes “Par/Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs.
Viens no jautājumiem, ko “Progresīvie” sarunās ar partijām vēlēsies noskaidrot, ir, vai jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir gatavs atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) rīkojumu, ar kuru ir apturēta Rīgas teritorijas attīstības plāna darbība. Tas, viņaprāt, ir noticis šauru interešu dēļ, lobējot azartspēļu biznesu. M. Kossovičs atzina, ka ar “Jauno Vienotību” pretrunas varētu būt jautājumos par fiskālo politiku. “Progresīvajiem” ļoti svarīga joma esot arī sociālās nevienlīdzības mazināšana.
