Sarunas bija atklātas. Levits tiekas ar ASV enerģētikas ministru 0
Valsts prezidenta Egila Levita un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās laikā ar ASV enerģētikas ministru Riku Periju netika pārrunāti konkrēti sadarbības projekti par ASV sašķidrinātās gāzes piegādēm Latvijai.
Trešdien pēc tikšanās ar Kariņu Valsts prezidents žurnālistiem stāstīja, ka puses šodien pārrunājušas vakardienas sarunas ar ASV enerģētikas ministru.
Pēc Levita paustā, viņam sarunas ar Periju bijušas atklātas un labas. Puses uzsvērušas transatlantiskās sadarbības svarīgumu, kas ir būtiskas ne tikai Eiropai un Latvijai, bet arī ASV.
Tāpat Valsts prezidents un ASV enerģētikas ministrs pārrunājuši enerģētikas stratēģijas jautājumus. Perijs informējis Levitu par ASV plāniem tuvākajā laikā dubultot sašķidrinātās gāzes eksportu.
“Tas ir ļoti labi vērtējams fakts, jo tādējādi pasaulē samazināsies gāzes cena. Savukārt Latvijai tas ir svarīgi arī no enerģētiskās neatkarības aspekta. Tas arī bija svarīgākais sarunu temats,” stāstīja Valsts prezidents, piebilstot, ka ar ASV enerģētikas ministru netika runāts par konkrētiem sadarbības projektiem.
Arī Kariņš uzsvēra, ka viņš ar Periju nav runājis par konkrētiem sadarbības projektiem, bet ASV ministram bijusi virkne jautājumu par to, kā darbojas enerģētikas tirgus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Eiropā kopumā, kā arī tika skarti jautājumi par enerģētikas attīstību.
Premjers pozitīvi vērtēja ASV plānu dubultot sašķidrinātās gāzes eksportu, kas nozīmē, ka tirgū būs pieejams vairāk gāzes un attiecīgi arī zemākas cenas.
“Tas arī nozīmē lielāku konkurenci tai gāze, kas pa cauruļvadiem pie mums nonāk no Krievijas. Latvijai ir svarīga konkurence, jo tā nodrošina ne tikai stabilas piegādes, bet arī zemas cenas,” pauda Ministru prezidents.
Vizītes laikā Lietuvā ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs paudis, ka sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV varētu veicināt konkurenci Eiropas tirgū un palielināt Eiropas enerģētisko neatkarību.
“ASV ir nonākušas salīdzinoši jaunā un unikālā pozīcijā, kas ļauj tām kļūt par Eiropā lielāko importētāju, jo īpaši sašķidrinātās dabasgāzes jomā,” Perijs teica žurnālistiem pēc tikšanās ar Baltijas valstu kolēģiem.
Perijs arī citēja Starptautiskās atomenerģijas aģentūras datus, ka liecina, ka ASV gāzes piegādes pērn Eiropā palīdzējušas ietaupīt astoņus miljardus ASV dolāru (7,3 miljardus eiro).
Arī Lietuva caur termināli Klaipēdā ir importējusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV.
