Saruna ilgusi stundu! Atklāts, ar kuru Eiropas līderi Putins tikko sazvanījies 0
Vācija kancleram Olafam Šolcam piektdien bijusi stundu ilga telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, paziņojis valdības pārstāvis Štefens Hēbeštreits.
Jau pagājušās nedēļas nogalē Šolcs paziņoja, ka drīzumā vēlas atsākt “dialogu” ar krievu diktatoru, lai apspriestu karu, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu.
“Mums jātiek skaidrībā, (..) vai šis karš ilgs mūžīgi, vai arī varam atrast ceļus tā izbeigšanai,” sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju svētdien norādīja Vācijas kanclers.
Iepriekšējā Šolca un Putina saruna notika 2022.gada decembrī, kad kanclers aicināja diktatoru rast diplomātisku konflikta risinājumu un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas.
Šolcs piektdienas sarunas laikā aicinājis Putinu sākt sarunas par “taisnīgu un ilgstošu” mieru ar Ukrainu.
Hēbeštreits pavēstīja, ka pirms sarunas ar Krievijas diktatoru Šolcs esot runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenskis. Kanclers sarunā ar Zelenski esot atkārtoti uzsvēris, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu, cik ilgi būs nepieciešams.
Saskaņā ar neoficiālo apkopojumu, ko atsevišķiem medijiem, tai skaitā sabiedriskajai raidorganizācijai “Deutsche Welle”, nodevuši avoti valdībā, Šolcs sarunā ar Putinu nosodījis Maskavas uzsākto karu pret Ukrainu, kas turpinās jau vairāk nekā 1000 dienas.
Kanclers īpaši nosodījis krievu uzlidojumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.
Šolcs esot arī kritizējis Ziemeļkorejas armijas iespējamo iesaistīšanu karā Krievijas pusē, kas radīšot “nopietnu eskalāciju”.
Kanclers atkal esot aicinājis izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas un mudinājis diktatoru uzsākt “nopietnas sarunas ar Ukrainu”, lai panāktu “taisnīgu un ilgstošu mieru”.
Viņš uzsvēris Vācijas “nesatricināmo apņēmību atbalstīt Ukrainu tās aizstāvēšanās cīņā tik ilgi, cik nepieciešams”, norādot, ka tāpēc Putinam nevajadzētu pieņemt, ka laiks darbojas viņa labā.
Gan Vācijas kanclers, gan Krievijas diktators esot vienojušies turpināt saziņu.
Par sarunas detaļām Berlīne gatavojas informēt arī citas NATO dalībvalstis.
Tikmēr Kremlis, demonstrējot, ka Maskavas nostājā nekas nav mainījies, jau paziņojis, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā tā dēvētās Krievijas drošības intereses, kas “izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm”, un tiek novērsti “konflikta pamatcēloņi”, tas ir notiek pilnīga kapitulācija revanšistiskā krievu totalitārisma priekšā.
