– Būdams ārsts un prezidents, pats nonācāt ārstu rokās. Vai bija kādi pārsteigumi? 43
– Pirmais pārsteigums bija, ka esmu slims, jo nebiju pieradis slimot. Ārsti un māsiņas Latvijā vienmēr ir bijuši gan profesionālā līmenī labi, gan cilvēciskajā saskarsmē ļoti patīkami. Protams, ka biju cienīts kolēģis un Valsts prezidents, kuru tomēr visi pazīst. Slimnīcā centos vērot pacientus, ar kuriem biju kopā. Kā viņi reaģē, ko stāsta par saviem piedzīvojumiem ārstniecības iestādēs. Un tad es sapratu – tā sistēma nav draudzīga ne māsiņām un ārstiem, kuri bieži vien ir neiecietīgi, pārguruši, nevar ģimenes budžetā galus savilkt kopā, ne pacientiem, kuri grib tikai vienu – lai varētu uzticēties kādam, kas viņus vadīs ārstniecības džungļos, kur paši neorientējas. Ja viņus tur negaida un nesaprot, tad ārstēšanās ir mazāk efektīva.
Jo slimnieka garīgā pašsajūta ir ļoti būtiska, lai ārstēšanās noritētu veiksmīgi. Un galvenais faktors nav nauda, bet gan procesa organizācija. Kad redzu, ka slimnīcās cilvēki stāv trīs reizes rindā, lai samaksātu 3,50 eiro, tad divus eiro un trešajā rindā vēl vienu summu, tad kasē ir pusdienas pārtraukums, tad pats nevari nest savus dokumentus… tur ir tik daudz muļķību. Un tikai tāpēc, ka visu sarežģījam. Slimnieks nezina, kur iet, nav kas viņu vada. Tāpat arī ārstu klupina un apgrūtina ar visādām lietām.
– Jā, redzējāt visu ainu no iekšpuses. Arī prezidentam Raimondam Vējonim gada sākumā nācās pabūt slimnīcā. Cik daudz par prezidenta veselību jāzina sabiedrībai?
– Jāzina viss. Prezidentam ar to ir jārēķinās. Bet medaļai ir otra puse – par prezidenta veselību ir jārūpējas, viņam obligātā kārtā reizi pusgadā ir jāiziet medicīniskā kontrole, grib vai negrib, ir vesels vai nav. Tad nebūs šādu pārsteigumu. Var jau teikt – prezidents ir tāds pats kā visi cilvēki. Ja būtu, tad uztraukuma par viņu valsts līmenī nebūtu. Prezidenta veselības traucējumi vienmēr izraisīs rezonansi gan politiskajā vidē, gan sabiedrībā. Labi, ka par prezidenta Vējoņa slimību bija pozitīva rezonanse, jo nekad nezinām, kā sabiedrība uztvers. Bet daudz labāka ir precīza un regulāra informācija nekā puspateiktais un baumas.
Un tad parādās viltus eksperti, kas komentē. Esmu par to, ka jāsaka viss un precīzi. Nākot uz sarunu, domāju – ja man savulaik būtu piespieduši divreiz gadā doties uz profilaktisko apskati, mana ārstēšanās būtu uzsākta daudz ātrāk.
– Abi prezidenti ārstējāties Latvijā, tas ir labs mūsu ārstu novērtējums.
– Protams, cilvēks ārstējas tur, kur viņš uzticas, tikai tad veiksies ārstēšanās. Vienu slimību ārstēju Latvijā, otru ne, jo tādas slimības gadījumi Latvijā nebija pieredzēti. Bet gaidīt nedrīkstēja. Katra diena bija no svara – vai es varēšu staigāt vai sēdēšu ratiņos. Bet, protams, man labāk patīk ārstēties Rīgā, tuvāk pie savām mājām. Mājas palīdz.
