– Kas jūs visvairāk saista režijā un konkrēti – operas režijā? 0
– Ticība, ka būs labāks rezultāts. Tas ir vienīgais, kas motivē taisīt nākamo darbu, – ka būs labāk.
– Kur nu vairs labāk!? Jau pirmais jūsu iestudējums opera “Seviļas bārddzinis” bija gada labākais iestudējums. Ko vēl?
– Tas bija pirms sešiem gadiem, tik sen. Biju noilgojies pēc operas, ļoti gribēju atgriezties. Pa šo laiku mēģināju sevi atrast ne tikai kino, bet arī teātrī. Un sapratu, ka opera, izņemot kino, man ir vistuvākais žanrs režisora profesijā. Man ļoti patīk strādāt, īpaši mēģinājumos.
– Par ko ir jūsu jaunā filma “Pirmdzimtais”? Un vai nav grūti, ja divi lieli darbi top vienlaikus?
– Filmā tagad strādājam pie skaņas un krāsu korekcijas. Jā, ir mazliet sarežģīti. Kad esmu Operā, filma mazliet bremzējas, bet es zinu, ka komanda strādā. “Pirmdzimtais” ir par to, kā vīrietis sievietes priekšā mēģina tikt galā ar savām bailēm. Žanra ziņā vairāk psiholoģiskais trilleris. Galvenās lomas spēlē Kaspars Znotiņš un Maija Doveika, kā arī jaunais Dailes teātra aktieris Kaspars Zāle.
– Esat arī pieprasīts videoreklāmu režisors. Skatos televīziju, kuras ir jūsējās?
– Reklāmu veidošana ir mans maizes darbs, ko dažreiz daru, dažreiz ne. Man patīk tās veidot, bet kāpēc gan reklamēt reklāmas?
– Labi, tad pastāstiet, kas Latvijas sabiedrībā ir vissatraucošākais?
– Tas, ka mēs dzīvojam ļoti lielās bailēs. Mūs biedē no visām pusēm – gan no rietumiem, gan austrumiem. Mani satrauc, ka cilvēki šobrīd ne sevišķi saprot, kas notiks, un līdz ar to ticība mūsu varai ir absurda. Tas, ko sabiedrība domā un runā, saistīts ar ziņu avotu, ko viņi patērē. Pajautājiet jebkuram Latvijā par pasaules politiskajām norisēm un vairākumam būs viena un tā pati atbilde, tāpat Krievijā – atkal cita. Nevienam nav individuālas domāšanas. Visi tic tam, ko viņiem iestāsta.
– Tāpēc jautāju – ko jūs domājat?
– Nekā laba nebūs, viss beigsies slikti. Nevar būt labu beigu. Jebkas, kas beidzas, ir slikti. Es ceru, ka man nav taisnība, bet pašlaik pasaule neprātīgi strauji mainās. Cilvēki to vēl nesaprot, bet tie, kuri saprot, sāk trakot, kā redzam Amerikā, Eiropā un arī Latvijā, jo Latvija ir ļoti cieši saistīta ar Eiropu un ASV, kas tur notiks, atsauksies arī šeit. Pašlaik cilvēki nespēj savā apziņā nofiksēt, cik strauji viss mainās. Cenšos neko neredzēt, slēpjos savā darbā un ģimenē. Kā teica Luijs XVI – pēc manis kaut vai ūdens plūdi. Protams, apzinos, ka tas skan briesmīgi. Bet skaidrs, ka vara bailes sabiedrībā sēj apzināti, lai mūs kontrolētu.
– Labāk atgriežamies pie mākslas! Kāpēc operas valdzina? Kas tas īsti ir?
– Nezinu. Kā Andrejs Žagars reiz teica – tas ir vīruss, kas pielīp. Opera, ko sapņoju uzvest, jau piecus gadus skan manās mājās. Man patīk šī mūzika. Bet neteikšu, ka esmu operu fans, kas klausās pilnīgi visus ierakstus. Mani fascinē barokālās operas, pašlaik mans favorīts ir Klaudio Monteverdi “Orfejs”. Mūzika ir visspēcīgākā māksla, tāpēc, ka tā nav materiāla.
Radošā vizītkarte
AIKS KARAPETJANS (1983)
Ieguvis maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā kinorežijas specialitātē, studijas turpinājis Parīzes kinoskolā ESEC.
LNO iestudējis Džoakīno Rosīni operu “Seviļjas bārddzinis”, kas saņēma Lielo mūzikas balvu kā 2010./2011. gada sezonas labākais iestudējums.
Aika Karapetjana pilnmetrāžas debijas filma “Cilvēki tur” pirmizrādi piedzīvoja Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā 2012. gadā. Šausmu filmas “M.O.Ж.” pirmizrāde notika Fantāzijas filmu festivālā Monreālā un “FantasticFest” Ostinā.
2017. gadā redzēsim Aika Karapetjana jauno filmu “Pirmdzimtais”.