Latvijas spēcīgākajam biatlonistam šovasar būtiskas izmaiņas. Saruna ar Andreju Rastorgujevu 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas spēcīgākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs (32) šajā starpsezonā atsācis sadarbību ar savu iepriekšējo treneri Intaru Berkuli, ar kuru ceļi šķīrās pēc aizpērnajām Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, un tāpat arī vienojies par iespēju ik mēnesi aizvadīt nometnes kopā ar lielvalsts Vācijas izlasi.
Šonedēļ atgriezies no Vācijas. Kā tev tur gāja?
A. Rastorgujevs: Uztaisīju šautenei jaunu laidi un sākšu darboties. Pagājušajā gadā pieļāvām kļūdu, mainot gan pozīciju stāvus šaušanai, gan pagarinot laidi, lai labāk redzētu mērķa līniju.
Tomēr aizgāja ne tā, kā gribējām, turklāt arī guļus šaušanā notika kaut kāda mistika. Tagad piesaistīju atzītu vācu šaušanas treneri, lai novērtētu mūsu domu gājienu. Viņš atzina, ka ejam pareizajā virzienā, un tagad cītīgi jāstrādā.
Tu esot vienojies par sadarbību ar Vācijas izlasi.
Sezonas laikā biju runājis ar Vācijas izlases galveno treneri (Marku Kirhneru) un arī sportistiem, vai varētu pievienoties nometnēm. Viņi piekrita ar lielu prieku.
Mans treneris atkal ir Intars Berkulis, izrunājām plānu, lai sakombinētu kalnu nometnes un sadarbību ar vāciešiem, lai nesanāk kaut kas par daudz vai par maz.
oreiz neizdevās ar viņiem patrenēties, jo bija jātaisa laide – nav jēgas braukt, ja nav šaušanas. Augusta sākumā būs garāka nometne – vispirms Francijā, tad pārbrauksim uz Vāciju.
Kooperācija man ir ļoti būtiska, spēcīgi puiši, lieliska šaušana. Būs arī nometne septembrī, oktobrī un novembrī.
Kā tu vari izskaidrot, kāpēc vācieši palīdz gatavot sev konkurentu?
Viņi jau iepriekš vairākkārt aicināja – pirms Soču olimpiskajām spēlēm un arī pēc tām. Bet man bija savs plāns un sava doma, strādājām citādi. Tagad saprotu, cik svarīgi vasarā strādāt ar augstākā līmeņa biatlonistiem, lai ziemā nebūtu tādas sarežģītas situācijas kā līdz šim.
Pilnveidošu šaušanas prasmi, sacensību prasmi, kas saistīta ar šautuvi, un tieši vasara šim darbam ir ideāls posms.
Esmu ļoti optimistiski noskaņots un domāju, ka tas būs produktīvi, čaļi forši un labi draugi, kontaktējamies sezonas laikā.
Vai darbs ar Vācijas izlasi tev prasa arī papildu finanses?
Protams, tas prasa daudz. Neviens nestrādā par velti, viņi piedāvā arī to, kas saistīts ar atjaunošanos, visticamāk, fizioterapiju, kas ir būtiska lielām slodzēm.
Par sākuma posmu satraukuma nav, redzēsim, kā būs beigās, jo Covid-19 ietekmējis arī manus atbalstītājus, tostarp ģenerālsponsorus.
Taču iespēja sadarboties ar vāciešiem ir ne katram, viņi principā darbojas savā sistēmā un komandā nevienu īsti iekšā nelaiž. Man sanāca tā, ka čaļi piekrita un arī galvenais treneris bija pozitīvi noskaņots.
Vācieši taču nevēlas, lai tu mainītu pilsonību?
Nē, nē.
Kā nolēmi atsākt sadarbību ar Intaru Berkuli?
Mums iepriekš labi sanāca visu saplānot, sabalansēt treniņu procesu ar kalnu nometnēm. Pamēģināju pastrādāt ar norvēģiem, arī viņiem ir daudz plusu un man patika, ieguvu lielu pieredzi.
Tagad nevarēja zināt, kā attīstīsies koronavīrusa pandēmija, cik ilgi sēdēsim Latvijā. Sagatavošanās sākās, un nevar gaidīt, kad atvērs robežas, lai varētu atbraukt pie manis.
Svarīgi, lai kāds būtu klāt, raksta plānu, paskatās šaušanu. Varbūt nāks vīrusa otrais vilnis. Ar komandu nolēmām rīkoties šādi, esmu noskaņots pozitīvi – tikai jātrenējas.
Šo sezonu nostrādāsim un tālāk skatīsimies, kā šāda formāta darbs mani būs ietekmējis.
Vai izmaiņas varētu būt arī tavā servisa brigādē?
Skaidrības nav, tas vairāk ir federācijas darbs – kā izdosies piesaistīt finanses. Serviss ir ļoti būtiska biatlona sastāvdaļa. Ar norvēģu speciālistiem bija gan labi mači, gan arī ne tik labi.
Čaļi strādā kvalitatīvi, bet atsevišķos posmos varēja redzēt, ka mums trūkst cilvēku – norvēģiem ir vismaz astoņi speciālisti, francūžiem, krieviem, vāciešiem – seši, septiņi.
Mums ir divi un vēl viens palīdz notestēt slēpes, pietrūkst roku, lai visu izdarītu. Tur, kur ir mākslīgais sniegs, silts laiks, vajag vairāk.
Vai šovasar tāpat kā pērn redzēsim tevi arī vieglatlētikas stadionā?
Latvijas čempionāts notiks 8. augustā, kad man būs nometne ar vāciešiem, tāpēc sacensībās nesanāks piedalīties. Lai gan ļoti gribēju, jo pēc visiem pildītajiem testiem skriešanā esmu kļuvis ātrāks, būtu interesanti pārbaudīt, kāds esmu uz vieglatlētu fona.
Kā šis Covid-19 laiks tev kopumā pagājis – ar nelielu stresiņu vai mierīgi koncentrējies savam darbam?
Vienīgais, ka laide bija jāuztaisa un nevarēju to izdarīt, jo robežas bija ciet. Speciālistam, pie kura vērsos, ir arī darbs ar citiem atlētiem un nevarēju tikt viņam klāt.
Tas sagādāja nelielu stresiņu, domāju, vai atkal neaizliegs lidošanu. Ceru, ka neko nokavējis neesmu, lai gan šie jautājumi varēja būt atrisināti mēnesi agrāk.
Pagājušajā gadā sāku strādāt maijā, aizpagājušajā – jūlija vidū, un rezultāts Pasaules kausā bija labākais karjerā.
