“sarūk nauda kā diena sažūst kā zivs” 1
Brinda Ceriņa (1951) dzimusi Kuldīgas rajona Rumbas ciemā. Studējusi Valsts pedagoģiskajā institūtā latviešu valodu un literatūru. Pirmā publikācija 1969. gadā laikrakstā “Padomju Jaunatne”, pirmais dzejoļu krājums “Promnākošais” izdots 2006. gadā. Raksta dzeju un lugas kā pieaugušajiem (“Roze bez ērkšķiem”), tā arī bērniem (“Brīvā lagūna”, “Brīnumlādīte”, “Ziemassvētku brīnums”). Atdzejojusi ukraiņu klasisko un mūsdienu dzeju, līdzdarbojusies kristīgās dzejas krājumā “Kristus gaismas mirdzumā” un bērnu dzejas krājumā “Garā pupa”. Rakstīti stāsti, tapšanā arī romāns “Rīt nebeidzas dzīve”. Nupat apgādā “Daugava” iznācis trešais dzejas krājums “Domu zīme”, no kura dažus dzejoļus dzejniece laipni atvēlēja “KZ” dzejas sadaļai.
– Darbojaties gan dzejā, gan prozā, gan drāmā. Vai tas nozīmē, ka forma seko idejai? Vai apzināti gribējāt izmēģināt dažādas formas?
B. Ceriņa: – Vispirms ir ideja, bet ne katra īstenojas tik pēkšņi kā dzejā. Svarīga ir arī forma, un brīžiem, piestrādājot pie tās, zūd labskanība un dzejolis iznāk samocīts. Dzejā var eksperimentēt un meklēt savu atšķirīgo dzejas formas stilu, nepaliekot uz vietas. Proza kā viens no literatūras žanriem prasa lielu pašdisciplīnu, kas ne vienmēr saskan ar dzīvesveidu, bet proza ir visur, un tajā esmu mēģinājuma stadijā. Dzejniecei Mirdzai Ķempei veltīto monodrāmu “Roze bez ērkšķiem” rakstīju apzināti, pretstatā negatīvismam, kas apvija dzejnieci.
– Kā pie jums atnāk dzeja?
– Emocionālos brīžos, kuri norimst klusumā, kad paliec vienatnē ar sevi.
– Esat kurzemniece. Ko jums nozīmē “kurzemnieciskums”?
– Tas nozīmē sīkstumu, spītīgumu un nepakļāvību. Arī bramanīgumu, bet ieturētu.
***
māte reizē guļ un neguļ
kā strauti iztek no pulksteņiem laiks
skrien sapņos līdzi un biedē mūs
kad māte virs gultām pakar zvaigznes un
tumšās naktīs ar gulbjiem aizlido
kur saule sauļojas apelsīnu daivās
kā mūsu alkstošās lūpas miegā
viņa to vienatnē drīkst
mūsu sejās krīt baltas spalvas gaisma
no spārniem kas ieauguši sienās
kā nokavēts glāsts
viņas ādā izžūst vēnu upes
no kurām mēs dzeram miegā
kā viņas seju no rīta un
mums slāpst un mūžīgi slāpst
***
kā pavasara vīraks degošu lapu smarža
virs gaišiem ūdeņiem
uguns pievelk cilvēkus un atcerēties liek
par tukšām ligzdām un lielām savienībām
virs bezdibeņiem
tie tinas dūmos kur uguns iekarojumi
nav redzami un klusē kā jēri miglā
sapņotāji nojauc trūdu robežas un kļūst
par ugunsdzēsējiem
***
var plīvot ar cilpu ap kaklu
vai liesā krastā ar āķi lūpā
gulēt un elpot kā savaņģota plekste
bez kustības žaunu tīklā
aukstām asinīm sastingušu ķermeni
gaidīt kad mīļām zemūdens rokām
nāks mākslīgais lietus glāstīt
vēl acīm aizbēgt uz pretstraumi
kur upe ieplūst jūrā
tad patērētājam gulties zem naža
padevīgi bez savas sejas
***
sarūk nauda kā diena sažūst kā zivs un iebirst
kā sakaltušas zvīņas vakara rijīgā mutē
vai pārvēršas asarās kuras var uzlaizīt
kā atklāsmes grāmatas burtus naktīs
kad žāvējas nauda un apziņa tīra kā iesvētes kleita
pirms marodieru iebrukuma
vai raudzīties septiņās zvaigžņu naudiņās
kas padara aklos un kurlos vienotus
***
simt ādas vari noplēst šaipus
pūt vējiņi dzen laiviņu
pie masta turēties cienīgi
no tāluma sarunāties
kad zvaigznes krīt tieši laivā
kur laiva tava tur ir arī mājas
ar dēmoniem iedzer alu
jūra nemīl pazemību
bet kliegšana uz eņģeļiem
var novest slēgtās telpās
simt ādas jau kaltējas viņpus
dzen laiviņu Kurzemē vējš
bezgalības ceļā uz mājām
***
mēs nātru slotām izpērtām rīklēm un augumiem
ar dvēselēm augšā līdz debesu griestiem
kā atvērtas pļavas ziediem vaļā
nesot gaismu spaiņos un maisos
līdz Latvijas malienām
skrien līdzi ēnas ar maigiem skatieniem
nes ūdensvīrs laiku
tas garām līst pazūd un zemē krīt
kā acumirkļa rasa un
ar mājām un cilvēkiem runā
dažādās valodās
mēs arī runājam runājam
par pavasara evolūciju un Eiropas galu
***
radi neradi vienoti
spalvu cirvju ieroču brālības ķetnu krustā
dabas tempļos dzīvos simbolos lauvās un ērgļos
akmens un velna kaula laivās aizputinātās windas
smilšu jūrās no bārtas dānijasziemeļvācijas
draugi nedraugi kara draugi garum garos akmens
krāvumos un mūžīgā ceļā
esiet modri nomodā brāļi
