Sārts: valsts drošības iestādēm ir labi jākontrolē bēgļu uzņemšanas procesu 5
Latvija nevar teikt, ka neuzņems bēgļus, taču šo procesu valsts drošības iestādēm ir labi jākontrolē, intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, kuru valdība iecēla NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora amatā.
“Latvijas drošība balstās uz to, ka mēs strādājam uz kopīgiem principiem. Es nedomāju, ka mēs būtu tie, kuriem pirmajiem jāatsakas no pamatprincipiem. Viens no tiem ir cilvēka dzīvības vērtība. Bēgļiem, kas bēg no Sīrijas, vai citām konflikta vietām, tā ir vienīgā izvēle, kas ir palikusi. Līdz ar to, es nedomāju, ka mēs varam teikt – nē mums nevajag šo bēgļus. Tas dod arī zināmu daudzveidības pienesumu sabiedrībai,” teica Sārts.
Tajā pašā laikā Sārts uzsver, ka šim procesam ir jābūt ļoti labi kontrolētam no valsts drošības dienestu puses, lai neapdraudētu Latvijas drošību. “It īpaši, ne tik daudz skatoties, vai tas, kurš iebrauc nav terorists, bet saprast, kas ir tā metodoloģija, kad cilvēks, kurš iebraucis, sāk lēnām adaptēt ekstrēmiskās idejas. Viena no lietām, kuru [NATO izcilības] centrs iecerējis attīstīt – ir metadoloģija, kā, skatoties, pētot sociālos tīklus var prognozēt, ka šis ir tas cilvēks, kurš varētu aiziet šajā virzienā un tad laicīgi skatīties, kā var viņam novērst domas citos virzienos,” akcentēja Sārts.
Valdība aizvadītajā nedēļā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos (NATO Stratcom) direktora amatā apstiprināja līdzšinējo Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Sārtu. Sārts NATO Stratcom sāks strādāt ar šā gada 1.septembri. AM norāda, ka Sārta profesionālā pieredze, kvalifikācija, zināšanas un izglītība ir atbilstoša šāda amata pildīšanai.
Par AM valsts sekretāru Sārta vietā kļūs ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politikas direktors Jānis Garisons. AM norāda, ka Garisonam ir ilggadēja dažādu līmeņu vadītāja darba pieredze Ārlietu un Aizsardzības ministrijā, kā arī attīstības redzējums, kas veidojies darbojoties valsts pārvaldē dažādos amatos.
