Sārts: Situācija ar Covid-19 un sabiedrības sašķeltību būtu citādāka, ja sociālie mediji būtu bijuši atbildīgi 47
Kopējā situācija ar Covid-19 un sabiedrības sašķeltību būtu citādāka, ja sociālie mediji būtu bijuši atbildīgi, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Dezinformācijas problēma pandēmijas gaitā nav īpaši mazinājusies, tā ir mainījusi formu, kā arī saturiski adaptējusies praktiskās dzīves realitātēm, skaidroja Sārts, piebilstot, ka ar Covid-19 saistītā dezinformācija joprojām ir aktuāla, turklāt daudzi cilvēki ir nostiprinājušies savos uzskatos par šo problēmu, neesot gataviem mainīt savus uzskatus arī pie acīmredzamiem faktiem.
NATO centra vadītājs akcentēja, ka cilvēkiem diemžēl patīk sazvērestības teorijas – īpaši gadījumos, kad cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, jo šāda veida informācija vienmēr izskaidro, ka vainīgs ir kāds cits un bijis nodoms kaitēt. Psiholoģiski tas ir veids, kā izskaidrot, kāpēc cilvēkam neiet. Tāpat sazvērestības teorijas izmanto arī ļaunprātīgi spēlētāji. Pētot datus, ir gūti praktiski pierādījumi, ka ir valstis, kas izmanto šo situāciju, lai destabilizētu sabiedrisko spēju redzēt realitāti saistībā ar Covid-19.
Sārts skaidroja, ka aizvien nozīmīgs spēks ir tā dēvētajām troļļu fermām ir spēks. Ir troļļi, kas ir cilvēki, kuriem maksā vai kuriem ir atbilstošs psiholoģisks profils, kā arī ir robotizēti kontu tīkli. To ietekme pamatā notiek divos veidos. Pirmkārt, tiek radīta šķietamība par ļoti liela ļaužu daudzuma uzskatiem. Uz parastu cilvēku tas iedarbojas tā, ka, ja viņš redz, ka par kādu tēmu, par ko viņam nav daudz informācijas, ir dalījušies ļoti daudzi cilvēki, viņam liksies, ka tā ir patiesība. Tāpat troļļi tiek izmantoti ar mērķi manipulēt ar sociālo mediju algoritmiem, lai panāktu, ka algoritms pats sāk popularizēt noteiktu saturu.
“Ir jādomā līdzi! Visam, kas ir pārlieku emocionāls, sensacionāls, būtu jāizraisa cilvēkā piesardzība. Vienmēr jāapzinās, ka katrs esam savā burbulī, un, jo īpaši pateicoties sociālajiem medijiem, katra no mums priekšstats par realitāti ir visai pakropļots. Tāpēc, katrreiz paņemot kādu informācijas devu, jāsaprot, ka tā jau izgājusi caur burbuļa prizmu. Lai arī cik grūti tas nebūtu šajā laikā, ieteiktu arī ieklausīties citos burbuļos,” sacīja Sārts.
Sārts piekrita, ka sociālo mediju uzturētājiem būtu jāuzņemas atbildība par radikāliem ierakstiem, jo sabiedrības diskusija patlaban ir pārcēlusies uz digitālo vidi, ko savukārt nosaka algoritmi, kā pamata mērķis ir pelnīt. Tāpēc objektīvas informācijas spēks šajā vidē ir neliels, bet viss, kas ir uzrunājošs, emocionāls, balstīts instinktos, virzās ļoti labi. Kopējā situācija ar Covid-19 un sabiedrības sašķeltību būtu citādāka, ja sociālie mediji būtu bijuši atbildīgi, pārliecināts NATO centra priekšnieks.
