Sārts piesardzīgs prognozēs par iespējamu masveida protestu veidošanos Krievijā, tomēr tiem esot potenciāls 36
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts pagaidām ir piesardzīgs, izsakot prognozes par to, vai Krievijā pēc sāktās mobilizācijas veidosies masveida protesti, tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka tam ir potenciāls.
Runājot par to, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēma lēmumu par mobilizāciju, Sārts intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka Putins par to izšķīries, jo Krievijas armijas situācija frontē ir ļoti slikta. Pēc okupantu sagrāves pie Harkivas var gaidīt nākamos krievu zaudējumus, visticamāk, tie būs Hersonas virzienā.
“Pieņemu, ka Kremlī nebija skaidrības, ko šajā situācijā darīt. Daudzu uzskats, ka mobilizācija atrisinās krievu armijas problēmas, ir neapzināšanās, ka tā nenovērsīs tos cēloņus un iemeslus, kas rada armijas neefektivitāti kaujas laukā. Vispirms jau tās ir problēmas ar loģistiku un komandu kontroli, kas ir divas būtiskākās lietas kaujas laukā,” norādīja Sārts.
Palielinot karavīru skaitu uz iesaucamo rēķina, sistēmā, kas nevar tikt galā jau ar esošajiem resursiem, nebūs rezultātu. Labākais rezultāts, kādu krievi var panākt ar mobilizāciju, ir vienību skaita palielināšana, bet tās būs vāji ekipētas un slikti motivētas, norādīja NATO centra vadītājs.
“Jāpiebilst, ka ir iespējami scenāriji, kad reti kurš no mobilizētajiem vispār tiks līdz kaujas laukam, jo iesaukšanas sistēma nespēs procesu novadīt. Ja arī tiks, tad viņi būs slikti ekipēti un vāji apmācīti, tādējādi pildot tikai tā sauktās lielgabalu gaļas funkciju,” uzsvēra Sārts.
NATO centra vadītājs gan ir piesardzīgs prognozēs par lielu sabiedrības neapmierinātību pēc Putina lēmuma, tomēr vienlaikus Sārts uzskata, ka potenciāls tam pastāv.
“Es būtu piesardzīgs izteikt prognozes par lielu sabiedrības neapmierinātību un masveida protestiem. Man arī šķistu, ka mobilizācija varētu radīt protestu vilni, jo tam ir praktiskas konsekvences. Piemēram, iesaucamie nevar pamest savu dzīvesvietu bez saskaņošanas. Tādējādi pasīvs dīvāna vērotājs kļūst par aktīvu kara dalībnieku. Tomēr piesardzīgs esmu tāpēc, ka līdz šim esmu kļūdījies, prognozējot Krievijas sabiedrības reakciju uz kādiem notikumiem. Man šķita, ka tā būs daudz asāka, nekā tā bija realitātē. Tādēļ šobrīd attiecībā uz masveida nemieriem es teiktu: pagaidīsim, bet potenciāls ir,” norādīja Sārts.
