Sārts par secinājumiem no kara Ukrainā: Visi tikai runāja par Krievijas draudiem, bet dzīvoja tā, it kā nekas nebūtu. Arī Latvija 51
Manuprāt, vēl kas, ko var secināt no kara Ukrainā un par ko sabiedrībā vajadzētu diskutēt, – mēs vienmēr sakām: “Jā, mēs jau teicām, ka Krievija iet šajā virzienā, ka šādi riski ir iespējami”. Principā varētu teikt, ka gandrīz visās valdībās tas bija konsensus, ka šādi riski ir un bija arī Nacionālās drošības koncepcijas, uz kādu maz apspriestu faktu uzmanību TV24 raidījumā Nacionālo interešu klubs” vērš Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.
Kas ir būtiski un par ko nav visa kontekstā reāli runāts un nebija pat domāts – tie ir bijuši ekonomiskie lēmumi, neviens stratēģiski ekonomiskais lēmums šo te realitātes apzināšanos principā neataino.
“Vai tas būtu par enerģētiku, vai tranzītu, vai par finanšu plūsmām. Jāpaskatās īstenībā arī pašiem uz sevi. Mēs principā esam teikuši: jā, tas ir drauds, mēs sagaidām, ka būs lieli riski no Krievijas, bet ekonomiskā jomā mēs rīkojāmies tā, it kā nekas nebūtu vispār bijis!” aizdomāties liek eksperts.
Latvija gāja tādu pat ceļu kā Vācija ar Angelu Merkeli, Šrēderu priekšgalā, komentē raidījums.
Sārts turpina: “Ko šobrīd varam secināt? Ja salīdzinām, kur mēs esam iepretim kaimiņiem, kā viņi rakstīja savās nacionālās drošības koncepcijās, tad viņi acīmredzami ir ieguvuši no tā,
ka, salīdzinot ar mums, viņi vairāk ir pildījuši to, ko sarakstījuši un no tā arī ieguvuši.”
Pie mums var būt atsevišķi individuāli spēlētāji no tā ieguvuši, bet ne valsts. Un šeit, manuprāt, mums, pirmām kārtām, jāpaskatās pašiem un jāizdara pareizie secinājumi nākotnei. Otrs, protams, būs kādā mirklī, kad situācija stabilizēsies Krievijā, jebkad liksies jāskrien palīgā demokrātiskajiem spēkiem, tur tur būs šie elementi.
Tur atkal jāatšķir divas lietas: pirmā lieta, kas ir dabisks, politisks instinkts – paskatīties labvēlīgu situāciju, redzēt iespēju, nevis problēmu. Tas savā ziņā nav tas slikts.
Bet otrs ir, ka Krievija konsekventi ir šo izmantojusi caur koruptīvām sistēmām, caur privilēģiju došanu atsevišķām grupām kā ietekmes instrumentu.
Paskatīsimies uz kancleru Šrēderu un veselu virkni citiem! Un šeit ir tā otra daļa, kas arī jāatceras, ka tā ir daļa no iemesla, kāpēc Vācija ir tur, kur viņi ir, šādus secinājumus izklāsta Sārts.
