Sārts par NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu: “Makrona pieeja bija pareiza, jo radīja stratēģisko neskaidrību Krievijai” 153
“Es uzskatu, ka tā ir pareiza stratēģija. Kāpēc? Tāpēc, ka šis jau nepasaka, ka tūlīt sūtīs karavīrus uz Ukrainu, bet tas rada tā saucamo stratēģisko neskaidrību Krievijai,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, komentējot februāra beigās Francijas prezidenta Emanuela Makrona publisko paziņojumu par to, ka nākotnē nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
“Tāpat kā viņi [Krievija] šo vienmēr ir darījuši, izmantojot savu kodolretoriku. Tikko, kā kaut kas nepatīk: mēs varam izmantot kodolieročus! Un tādā veidā mēģināt un diezgan veiksmīgi ietekmēt dažu Rietumvalstu lēmumu pieņemšanu. Bet mēs savā pusē vienmēr esam skaidri teikuši – tas būs, tas nebūs, un padarījuši Krievijai to lēmumu pieņemšanas procesu, teiksim tā, salīdzinoši vieglu,” tā Makrona izteikumus komentēja Sārts.
Turpinot komentāru, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors uzvēra: “Tajā mirklī, kad arī mēs uzliekam tādu stratēģisku neskaidrību – mēs varam sūtīt spēkus, bet varam arī nesūtīt, un mēs nepasakām skaidri, pie kādiem apstākļiem, tad Krievijai tas rada tādu – hm, ko lai es daru, ja es tādu soli veikšu? Un, vai tas nevar radīt apstākļus, ka NATO iesūta spēkus Ukrainā, kas Krievijai būtu liela problēma? Līdz ar to tas ir principā, manuprāt, pareizs solis.”
Pēc Francijas prezidenta Makrona paziņojumiem daudzas NATO valstis “metās skaidrot un stāstīt”, ka negrasās to darīt. Un tas vairāk esot tieši iekšpolitisku apsvērumu dēļ, piemēram, Vācijā, sacīja Sārts. “Manuprāt, tā Makrona pieeja radīt stratēģisku neskaidrību bija principā pareiza,” uzsvēra Sārts intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Pie tam jau šobrīd Ukrainā atrodas kaut kāda “neliela NATO karavīru daļa” palīdzības misijās, bet ne jau frontes līnijā, piebilda Sārts. “Kaut kāda daļa šo karavīru ir, bet viņi nav ne tuvu frontes līnijai. (…) Krievija ļoti lieliski zina, kas tur Ukrainā ir vai nav. Atsevišķas [NATO] militārpersonas vai grupas, kas tur ir, tām nav nekādas stratēģiskas ietekmes uz to, kas notiek Ukrainas kaujas laukos,” tā norādīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Sārts.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien, 26.februārī, paziņoja, ka nākotnē nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
Pēc Makrona publiskā paziņojuma NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ziņu aģentūrai uzsvēta, ka NATO neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu.
Stoltenbergs izteicies, ka “NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu”. “Mēs to darām kopš 2014.gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma. Taču nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā,” norādīja Stoltenbergs.
