Sārtais krusts atgriežas Brāļu kapos 0
Šovakar Rīgas Brāļu kapos notiks atjaunotās Lielās Krusta zīmes svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis un valdības pārstāvji, informēja Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
Jau teju kopš valstiskuma atgūšanas represēto organizācijas regulāri atgādināja par šīs simboliskās zīmes atjaunošanas nepieciešamību. Tas arī regulāri tika solīts, finansiālu apsvērumu un pakāpeniskās restaurācijas gaitas dēļ tomēr atjaunošanas termiņus vairākkārt atliekot.
Ar sarkanu stiklu izliktais krusts zem Mātes Latvijas tēla bija Brāļu kapu autora tēlnieka Kārļa Zāles iecere. 1936. gada 11. novembrī avīzē “Latvijas Kareivis” par to lasāms: “Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes – Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme.
Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālim varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
Padomju okupācijas laikos vakaros iesarkani mirdzošā zīme no kapiem nozuda. Zināms, ka vēl vismaz līdz 50. gadu beigām tā bijusi vietā, 60. gados aizklāta, bet 70. gadu sākumā krusts jau vairs nebija sazīmējams un tā niša acīmredzot aizmūrēta. Tā laika trimdas presē apgalvots, ka krusts zem Mātes Latvijas nokalts 1961. gada vasarā.
Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs G. Gailītis skaidro, ka padomju laikā Lielo Krustu, pēc visa spriežot, nīcinājuši pakāpeniski, ne uzreiz: “Man ir teikuši, ka bija cilvēki, kas salasīja sadauzītā krusta sarkanos stikliņus piemiņai. Domāju, pilnībā šo zīmi likvidēja tad, kad padomju laikā Brāļu kapos sākās lielās akcijas ap Mūžīgo uguni. Taču tas vēl būtu jāpēta.”
Tagad krusts esot atjaunots precīzi tāds, kāds tas bijis 1936. gadā: “Viss ir vēsturiski absolūti perfekti, nevis improvizēti.” Zīme atspīd sārtā krāsā pusdienas un vakara saulē, simbolizējot gan par neatkarību izlietās asinis, gan Latvijas karoga krāsas. Atjaunošanas projekta autors ir arhitekts Edvīns Vecumnieks, bet viņa noteikto uzdevumu izpildījis akmens apstrādes meistara Pētera Zvauņa vadītais uzņēmums “Akmens apstrādes centrs “AKM”” un stikla māksliniece Marika Kalniņa. Vakaros krusts tikšot minimāli izgaismots, taču ne tik daudz, lai dominētu, jo piemiņas brīžos galvenās tomēr ir svecīšu liesmas.
