Daudz runājat par debesu spēku, Dievu. Vai tas saistīts ar reliģiozitāti? 1
Nē, nepiederu nevienai konfesijai. Debesu spēks eksistē, protams, bet baznīca man šķiet smieklīga padarīšana. Tas ir teātris! Dievs baznīcā ir tikpat daudz kā citur. Baznīcas ir uzbūvētas uz uguns āderu krustpunktiem, tāpēc tur izjūtas ir citādas. Liela nozīme ir arī masu psihozei.
Vienlaikus jāsaka – arī baznīcā ir cilvēki, kas nes Dieva vārdu un tiešām ir Dieva mīlestība. Taču tie ir retums! Esmu krustmāte, man ir krustmeita, un esmu redzējusi mācītāju, kurš patiešām ir Gaisma. Tāpat arī dziednieki var būt Dieva mīlestības nesēji. To var redzēt acīs. Cilvēks, kurš ir pieskāries Dieva mīlestībai un to izjutis, ir it kā apšļakstīts ar zelta krāsu. Vairs nekad nebūs tāds, kāds bijis. Vairs nekad nedarīs daudz ko tādu, ko darīja agrāk. Nedarīs pāri, sāks vairāk apzināties, saprast.
Arī savā bērnā un dzīvesbiedrā redzat šo gaismu?
Protams! Ar vīru man ir grūti gājis. Esam kopā jau ļoti ilgi, 15 gadu. Viņš nodarbojas ar pavisam ko citu, ar biznesu, bet bieži jūtu, ka viņš ir daudz, daudz viedāks par mani. Tāpēc viņam ir mazāk jāmācās, nav tā jāstrādā ar cilvēkiem kā man.
Gaisma ir visos cilvēkos. Jautājums, vai viņi tai atveras. Tāpat ir ar milzīgo potenciālu, iekšējo spēku, kas ir katrā cilvēkā. Cilvēks var iziet cauri daudz kam – var būt bijis alkoholiķis, narkomāns, bet pēkšņi saprot un mainās. Es esmu dzīvs piemērs. Ja es nebūtu izgājusi cauri tam, kam izgāju, es nespētu palīdzēt citiem cilvēkiem, nespētu saprast.
