Sarmīte Karlsone: Konkurētspēja bez inovācijām mūsdienās nav iespējama, it sevišķi brīdī, kad ir izvirzīti stingri klimata mērķi 7
Sarmīte Karlsone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konkurētspēja bez inovācijām mūsdienās nav iespējama, it sevišķi brīdī, kad ir izvirzīti stingri klimata mērķi – tos varēs sasniegt tikai tad, ja uzņēmumi pārskatīs to, kā strādā, un meklēs veidus, kā to darīt viedāk. Taču var saprast arī Latvijas uzņēmējus, jo mazā tirgū vērienīgi ieguldījumi izpētē ir dārgi un atdeve nāk ilgā laikā.
Tāpēc kā viens no risinājumiem mūsu valsts gadījumā ir lielo kompāniju sadarbība ar zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem, kas savā veidā var būt kā izpētes un attīstības nodaļas ārpakalpojumā.
To, ka minētais modelis – lielo, ražojošo uzņēmumu sadarbība ar zinātnē bāzētajiem jaunuzņēmumiem – strādā, ir apliecinājuši Āzijas uzņēmumi. Giganti “Toyota”, “Samsung”, “Alibaba”, “Lenovo” rada un ievieš jauninājumus samērā īsā laikā, pateicoties tieši sinerģijai ar “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumiem.
Pavisam noteikti ir vairākas jomas, kur varam mācīties no Āzijas valstu uzņēmumiem, pieredze, ko varam pārņemt. Protams, galīgi bez iekšējā mājasdarba arī nevarēs, taču katrā ziņā mana pārliecība ir tāda, ka šādā sadarbībā Latvijas uzņēmēji var paaugstināt savu konkurētspēju starptautiski.
Latvijā zinātnes komercializācijas platformas “Commercialization Reactor” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) paspārnē ik gadus dzimst ap desmit “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumu, kas rada jauninājumus visdažādākajās jomās – no pārtikas tehnoloģijām, veselības aprūpes, mākslīgā intelekta risinājumiem lielu platību telpu uzkopšanai, dabai draudzīgai ūdenstilpju gultņu tīrīšanai līdz risinājumiem, kā gumijas un riepu uzņēmumiem samazināt ražošanā nepieciešamo cinka oksīda daudzumu.
Ļoti iespējams, kāds uzņēmums meklē jaunu risinājumu vai vēlas uzlabot savu darbību vai pakalpojumu. Un ļoti iespējams, ka ir jau kāds zinātnē bāzēts jaunuzņēmums, kas jau attīsta ideju, kā to izdarīt. Lūk, daži soļi, kā veidot šādas sinerģijas efektīvāk un mazināt riskus sākotnējos posmos. Pirmkārt, apmeklējiet pasākumus, kur varat iepazīt dažādas tehnoloģijas un inovācijas.
Reizēm tieši dažādās konferencēs gluži nejauši var satikt īstos partnerus un ieraudzīt problēmas risinājumu vai veidu, kā uzlabot darbības efektivitāti. Pašlaik gana daudz pasākumu notiek virtuāli – tāpēc pieejamība ir palielinājusies, turklāt daudzi no tiem ir bez maksas.
Otrkārt, sākot ceļu uz sadarbību ar zinātņu ietilpīgajiem jaunuzņēmumiem, jādefinē piedāvāto inovāciju vērtēšanas kritēriji. Piemēram, tehnoloģijas briedums un cik ātrā laikā uzņēmums vēlas ieviest inovācijas, intelektuālais īpašums, izmantošanas licences, sadarbības forma uzņēmumā un ietekmes iespējas – investīcijas, daļu iegāde, iesaiste vadības komandā vai noteiktas tiesības uz inovāciju apmaiņā pret iespējām testus veikt sadarbībā ar uzņēmumu u. tml.
Treškārt, novērtējiet uzņēmuma riska apetīti. Sadarbības formas ar augstu risku ir jaunuzņēmuma vai tā daļu iegāde un korporatīvās riska investīcijas, tostarp iesaiste vadībā. Drošākas formas ir kompānijas organizēti hakatoni jeb tehnoloģiju maratoni, kuros var aicināt piedalīties dažādus jaunuzņēmumus, vai naudas balvas par noteiktu izaicinājumu atrisināšanu.
Ceturtkārt, idejas pārdošana uzņēmuma iekšienē ir tikpat svarīga kā pati inovācija. Lēmums par jauninājumu ieviešanu bieži vien rodas kādā noteiktā uzņēmuma struktūrvienībā. Tas ir tikai ceļa sākums. Svarīgi šo ideju pārdot arī citiem potenciāli iesaistītajiem.
Piektkārt, izvērtējiet iekšējos procesus un kārtību visos līmeņos, lai izprastu, kas var sekmēt vai, gluži pretēji, kavēt inovāciju ieviešanu un vērtīgas sadarbības uzsākšanu.
Sestkārt, veidojot sadarbību, risku mazināšanai var izmantot tā dēvēto smilšu kastes principu. Proti, radīt testēšanas vidi šiem “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumu risinājumiem. Testēšanu un pilotprojektus var dalīt fāzēs – ja tās noslēdzas ar veiksmīgiem rezultātiem, tad uzņēmums var lemt pakāpeniski palielināt ieguldījumus.
Jau tagad Latvijā varam redzēt dažādus veiksmīgus “smilšu kastes” principa sadarbības projektus. Piemēram, oktobra sākumā Rīgas brīvostā savu tehnoloģiju ūdenstilpju gultņu attīrīšanai no naftas produktiem un mikroplastmasas veiksmīgi testēja Latvijas jaunuzņēmums “PurOceans”. Cita “smilšu kaste” veidojas VEF rajonā – sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Ekonomikas ministriju un tehnoloģiju uzņēmumiem ir izveidota kustība, projekts VEFRESH. Viens no šīs “smilšu kastes” principiem ir viedās pilsētas risinājumu testēšana.
* Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja
