Šarmantās pundurkazas. Kalvenes zoodārza pieredze dzīvnieku audzēšanā 1
Lūdzu, pastāstiet par pundurkaziņu turēšanu, barošanu, pārošanu, slaukšanu! Cik ilgi jādzirda mazie kazlēni? V. BALODE
Ja gribat kazas tikai tāpēc, ka mīlat dzīvniekus, bet nemeklējat materiālu labumu, lielu prieku sagādās pundurkazas. Protams, arī tās dod gaļu pašapgādei, un mēslus iespējams izmantot dārzam. Kaziņas labi noder arī apmeklētāju piesaistīšanai saimniecībās, kas nodarbojas ar lauku tūrismu. Vācijā lielajos dzīvnieku vērtēšanas šovos pundurkazas pēdējos gados kļuvušas par populāriem izstāžu mīļdzīvnieciņiem – bērni tās ved pastaigā pie pavadas, pabaro, kopā nofotografējas. Amizantie dzīvnieki ir draudzīgi, vizuāli pievilcīgi, sprigani un ziņkārīgi.
Kāzošanās jākontrolē
Pasaulē nav īpaši daudz pundurkazu paveidu. Latvijā audzē galvenokārt Kamerūnas kazas jeb pigmejkazas. Šajā apgabalā Āfrikā, kur suga cēlusies, kaziņas tur kā mājdzīvniekus un iegūto pienu, gaļu izmanto uzturā. Salīdzinot ar govīm, kazu pienā ir vairāk kalcija un A vitamīna.
Teju divdesmit gadu pieredze pundurkazu audzēšanā ir Kalvenes zooloģiskā dārza “Cīruļi” vadītājam Arnim Bergmanim. Pašlaik zoodārza ganāmpulkā ir desmit kazu un divi āži. Vaislas dzīvnieki te tiek regulāri nomainīti, tādējādi ieviešot jaunas asinis no neradnieciskām kazām.
Kamerūnas kazām bērni dzimst visdažādākajās krāsās. Gan kazas, gan āži mēdz būt ar ragiem vai bez tiem. Abiem dzimumiem var būt bārdas. Dzīvniekiem ir īpatnēja acu zīlītes forma (nevis apaļa, bet taisnstūrveida) un laba redze tumsā. Masīvākie tēviņi var sasniegt 40 kg svaru, mātītes sver līdz 30 kg. Mēdz būt arī lieli īpatņi, kam augums ir līdz 1 metram. Labus āžus vaislai izmanto četrus gadus.
– Pundurkazas ir ļoti vaislīgas. To kāzošanos regulējam, pretējā gadījumā dzīvnieki vairotos ģeometriskā progresijā. Literatūrā rakstīts, ka kazas dzimumgatavību sasniedz 7–8 mēnešu, bet āži – gada vecumā. Tam nevajag ticēt, jo paši pārliecinājāmies, ka ragaines apbērnojas jau četru mēnešu vecumā. Šī suga partneri nemeklē konkrētā sezonā, – stāsta Arnis Bergmanis.
Zoodārzā “Cīruļi” āzis ar kazām satiekas tikai pārošanās laikā. Ja nepieciešams, dzīvnieki var atrasties kopā līdz atnešanās laikam (drošībai vismaz divus trīs meklēšanās ciklus). Meklēšanās laikā tēviņi kļūst nevaldāmi, kūtī jūtama spēcīga muskusa smarža, bet mātītes skaļi, nepārtraukti blēj, un to var dzirdēt, pat neatverot kūts durvis. Pirms kāzošanās kaziņas sagrupē aizgaldos pēc radurakstiem, lai novērstu tuvradniecību. Zoodārzā visas dāmas ir ar auskariem (krotālijām ausīs), reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā (tām nav noformēti ciltsraksti, jo pirmās kazas bija kā zoodzīvnieki, tāpēc joprojām ir kā XX).
Grūsnības periods ilgst aptuveni 150 dienu. Dzemdības noris viegli. Mazuļi dzimst pavasarī, visbiežāk metienā ir 1–2 kazlēni, bet var piedzimt arī trīs vai seši. Kazlēni sver tikai 1,7 kilogramus. Kaziņas ir gādīgas mātes un bērnus aprūpē ļoti ilgi. Līdzko piedzimst mazuļi, kaza sāk ražot pienu. Pundurkazas zoodārzā neslauc, bet ļauj kazlēniem pašiem zīst māti. Kaza saražo tik daudz piena, cik nepieciešams bērniem. Kazlēns kļūst patstāvīgs no sešu mēnešu vecuma, un šajā laikā to vajag atšķirt no mātes.
