Sarkozī apsūdz korupcijā 0
Bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī oficiāli izvirzīta apsūdzība korupcijā un dienesta stāvokļa savtīgā izmantošanā, kas var sagraut viņa cerības atgriezties politikā.
Sarkozī kļuvis par pirmo Francijas eksprezidentu, kas nopratināts policijas iecirknī un apsūdzēts kriminālā nodarījumā, par ko draud cietumsods līdz pat desmit gadiem un 150 000 eiro naudassods, atzīmē ziņu aģentūra AFP. Izmeklētāji secinājuši, ka bijušais valsts galva iejaukts vairākās korupcijas lietās un mēģinājis izmantot dienesta stāvokli, lai iegūtu iekšēju informāciju par lietu virzību. Turklāt Sarkozī nelikumīgi ieguvis informāciju, ka viņa tālruņa sarunas tiek noklausītas saistībā ar apsūdzību, ka viņa 2007. gada vēlēšanu kampaņu finansējis toreizējais Lībijas diktators Muamars Kadafi, atvēlot 50 miljonus eiro. Pēc 15 stundu ilgas pratināšanas Parīzes policijas iecirknī Sarkozī tika informēts, ka viņa lietā tiek veikta izmeklēšana, kas, pēc tiesneša skaidrojuma, faktiski nozīmē apsūdzību, kas balstīta uz iepriekšējiem pierādījumiem, ziņo AFP. Tad eksprezidents tika atbrīvots, izmeklēšanai turpinoties. Notiesāšanas gadījumā viņam var draudēt pat desmit gadu cietumsods.
Apsūdzības ir nopietnas
Kopš zaudējuma prezidenta vēlēšanās 2012. gadā sociālistu kandidātam Fransuā Olandam 59 gadus vecais Sarkozī ticis iejaukts nemitīgās tiesas prāvās. Sarkozī noliedzis jebkādu nelikumīgu rīcību, un viņa atbalstītāji uzskata, ka raganu medības pret eksprezidentu izvērsuši viņa politiskie pretinieki. “Vēl nekad bijušais prezidents nav bijis pakļauts tādiem naida uzplūdiem,” izteicies Nicas mērs un Sarkozī partijas UMP biedrs Kristians Estrozī. “Šī situācija ir nopietna, un apsūdzības ir nopietnas, jo tās skar tiesu iestādes, advokātu un bijušo prezidentu,” paziņojis bijušais iekšlietu ministrs un pašreizējais Francijas premjerministrs Manuels Valss. “Ir ļoti svarīgi, lai tiesu sistēma spētu darboties pilnīgi neatkarīgi un bez spiediena un lai tiktu ievērots nevainīguma pieņēmums,” viņš uzsvēra. Premjerministrs noraidīja izteikumus, ka bijušo konservatīvo partijas līderi Sarkozī vajājot sociālistu valdība. “Tie neesam mēs, kas lūdza tiesnešiem sākt izmeklēšanu,” viņš teica intervijā Francijas televīzijā.
Aizturēti arī līdzzinātāji
Dienu pirms Sarkozī aizturēšanas tika apcietināts eksprezidenta ilggadējais advokāts Tjerī Hercogs un prokurors Žilbērs Azibērs, kas apsūdzēti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Izmeklētāji atklājuši, ka viņi palīdzējuši Sarkozī iegūt iekšēju informāciju par virzību lietā par vēlēšanu kampaņas nelikumīgu finansēšanu.
Izmeklējot apsūdzības par bijušā Lībijas diktatora Muamara Kadafi piedalīšanos Sarkozī 2007. gada vēlēšanu kampaņas finansēšanā, 2013. gada aprīlī tiesa deva izmeklētājiem īpašu atļauju noklausīties eksprezidenta tālruņa sarunas. Pēc četru mēnešu neauglīgiem pūliņiem izmeklētāji atklāja, ka Sarkozī reģistrējis slepenu tālruni uz pieņemta vārda. Šī tālruņa sarunu ieraksti bija pamats izvirzīt apsūdzību, kurā teikts, ka uzvarēt 2007. gada prezidenta vēlēšanu kampaņā Sarkozī palīdzēja no Kadafi saņemtie 50 miljoni eiro un vēl desmitiem aplokšņu ar naudu no Francijas bagātākās sievietes, firmas “L’Oreal” īpašnieces Lilianas Betankūras.
Sarkozī noraida apgalvojumus par naudas saņemšanu no Kadafi, jo viņš esot aktīvi atbalstījis diktatora gāšanu 2011. gadā. Lietā par naudas saņemšanu no Betankūras viņš tika attaisnots 2013. gadā, taču izmeklēšana par viņa saistību ar Kadafi naudu un vairākās citās lietās, tajā skaitā apsūdzību nelikumībās ieroču pārdošanas darījumā ar Pakistānu, turpinās. Sarkozī arī iejaukts skandālā par viņa 2012. gada vēlēšanu kampaņas finansēšanu, kas lika atkāpties viņa partijas UMP vadītājam, kas bija pieļāvis desmit miljonu eiro pārtēriņu Sarkozī atbalstam. Sarkozī noliedz, ka būtu zinājis par krāpšanu, taču ir sākta krimināllieta.
Franči nevēlas Sarkozī atgriešanos
Francijas tiesneši pēdējos gados ievadījuši vairākas tiesas prāvas pret augstām amatpersonām, tajā skaitā Sarkozī priekšteci prezidenta amatā Žaku Širaku. 2011. gadā Širaks tika notiesāts par korupciju laikā, kad viņš bija Parīzes mēra amatā, bet viņam tika ļauts nepiedalīties tiesas prāvā veselības stāvokļa dēļ un piespriestais divu gadu cietumsods bija nosacīts. Analītiķi uzskata: ja arī eksprezidentam Sarkozī, kurš bija plānojis kandidēt 2017. gada prezidenta vēlēšanās, tiks ļauts palikt uz brīvām kājām, viņa politiskā karjera ir neglābjami iedragāta. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums franču nevēlas viņa atgriešanos politikā.
