Mātes tērpjas sarkanā 0
Bišu māšu iekrāsošanai jāiegādājas speciāla krāsa un sietiņš notveršanai. Profesionāliem biteniekiem, arī tiem, kas pārdod saimes, katru gadu ir cita krāsa, lai varētu noteikt mātes vecumu. Rainoldai ir tikai viena krāsa – sarkanā, jo viņa ik pēc pāris gadiem visas mātes tik un tā nomaina. Tāpēc, ka jaunas ir čaklākas dējējas un veselīgākas, turklāt vairāk mudina saimi darbam, nevis spietošanai.
Māti drīkst iekrāsot tikai pēc aplidošanās, kad tā jau sākusi dēt. Rainolda joko, ka traniem izkrāsotas meitenes nepatīk. Taču košas mātes ir arī pakļautas riskam, ka pamanīs putni. Kā atrast māti? Biteniece iesaka gluži vienkārši cilāt visas kāres pēc kārtas un skatīties. Māti pamanot, strauji, bet saudzīgi uzlikt māšu sietiņu un caur to uzspiest krāsas piciņu. Gatavs! Tādu māti var viegli atrast.
Ārzemju manta labāka
Rainolda dravo ar Bakfāstas rases bitēm un to krustojumiem. Gan mierīgas, gan mazāk spieto, gan labas strādnieces. Ik pēc gada dravniece iegādājas iespējami tīras rases, kvalitatīvas mātes. Ar Latvijas Biškopības biedrības starpniecību tās pasūta arī no ārzemēm. Nogurušo ceļinieci liek saimē, kurā nav mātes. No dējumiem audzē meitas, kuras pēcāk kļūs par saimju karalienēm. Taču māšu audzēšana ir sarežģīts darbs, kam vajadzīgas pamatīgas zināšanas.
Ko darīt dažu saimju īpašniekiem, kuriem kādā stropā nav mātes vai tā ir jāmaina, bet nav kur iegādāties? No labas saimes var paņemt jau nobriedušu māšu kanniņu ar visu rāmi un pārlikt problemātiskajā stropā. Var arī ievietot māšu kanniņu no stieples satītā kausiņā, kam apakšējais gals tik daudz atvērts, lai māte varētu izlīst. Māšu kanniņu izgriež ar palielu šūnas gabalu, lai netraumētu mazuli. Ieliek kausiņā un iesprauž bezmātes saimes rāmī. Noskatīto māšu kanniņu ņem, kad tā jau kļuvusi tumša, apakšējā daļā sāk iezīmēties vāciņš. Tas nozīmē, ka māte ir gandrīz gatava atgrauzt savu šūpuli. Pieredze liecina, ka ar gaišām māšu kanniņām, kas vēl agrā attīstības stadijā, transplantācija neizdodas tik labi.
