Sarkanlapu salāti. Kā atšķiras no zaļajiem, kuras šķirnes labākas? 0
Veikalos tirgo ļoti dekoratīvu sarkano salātu sēklas, bieži vien tās ir maisījumos ar citu šķirņu salātiem. Vai tiesa, ka sarkanlapu salāti ir vērtīgāki par zaļajiem? GINTA Bauskā
Kruzuļainās sarkanās vai zaļās salātu lapas noder ne tikai ēdienu rotāšanai – šie dārzeņi labi izskatās arī sakņu dārzā un košumdārzā. Gan zaļajos, gan sarkanajos salātos ir sevišķi daudz C vitamīna (līdz 60 mg%), tie satur E, K un PP vitamīnu un citas vērtīgas vielas. Sarkanlapu salātos (tāpat kā visos sarkanajos un violetajos augļos un dārzeņos) ir arī antociāns – pigments, kas aizsargā organismu no ļaundabīgo audzēju veidošanās, sirds un asinsvadu slimībām.
Visbiežāk dārzos audzē lapu salātus un galviņsalātus, turklāt gan zaļā, gan sarkanā krāsā. Izteikti kruzuļotos ‘Lollo Bionda’ (zaļi) un ‘Lollo Rossa’ (sarkani) vairāk izmanto ēdienu dekorēšanai, taču tos var arī griezt un ēst, ja vien nav pārauguši. Labi zināmi ir ozollapu salāti ar zaļām un sarkanām lapām, kas ārēji nedaudz atgādina ozola lapas. Retāk pie mums audzē romiešu salātus un batāvijas (arī zaļā un sarkanā krāsā). Batāvijas ir kaut kas pa vidu starp galviņsalātiem un ledus salātiem – kruzuļotas lapas, liela, sulīga galviņa.
Salātus atklātā laukā var audzēt no pavasara līdz rudenim. Lai iegūtu ražu visu vasaru, sēj atkārtoti ik pēc pāris nedēļām. Vispirms ieteicams izaudzēt dēstus. Sēj kastītē, pēc tam dīgstus izpiķē. Sējot sīkās salātu sēkliņas tieši dobē, sējums ir pārāk sabiezināts un augiem pietrūkst vietas. Gan siltumnīcā, gan laukā parasti stāda 20 x 20 cm vai 25 x 25 cm attālumā. Salāti ir ātraudzīgi un aukstumizturīgi, tomēr no salnām tie jāsargā ar agrotīkla segumu. Augšanas laikā regulāri jāizravē nezāles un jālaista. Karstā un sausā laikā salāti ātri var izziedēt, kļūst rūgti, tādēļ labāk sēt mazāk augu, taču ik pēc kāda laika.
Šķirņu maisījumi košai dobei
• Lapu dārzeņu maisījumā ir sarkanie un zaļie lapu salāti, rukola, salātu baldriņš un endīvijas.
• Sarkanie ozollapu salāti ‘Hoja de Roble’ veido lielas lapu rozetes, kas sver 200–250 gramu. Piemēroti ražas ieguvei no pavasara līdz rudenim gan atklātā laukā, gan segtajās platībās.
• Galviņsalāti ‘Rosemarry’ ir vidēji vēla šķirne, gatavību sasniedz 65–75 dienas pēc sējas. Veido 200–280 g smagas galviņas.
• Salātu maisījumā Lettuce Leaves Salad Bar ietilpst zaļie un sarkanie salāti ar dažādas formas lapiņām: ‘Salad Bowl Red’, ‘Rossa di Trento’, ‘Grand Rapids’, ‘Curled Red American’, ‘Catalogna’· Sēj no pavasara līdz rudenim ik pēc divām vai trim nedēļām.
