Baltais pēc pārliecības 4
Bite bija beidzis artilērijas skolu Krievijā, iegūstot vecākā leitnanta pakāpi. 1916. gadā Bite pārgāja dienēt aviācijā un kļuva par lidotāju novērotāju. Jau pēc komunistiskā apvērsuma 1917. gada novembrī Bite pabeidza Sevastopoles Kara aviācijas skolu un ieguva pilota diplomu. Viņš tika norīkots sarkanajā armijā par iznīcinātāja “Nieuport 23” pilotu. No 1918. gada oktobra līdz 1. novembrim Bite kā sarkanās armijas pilots veica trīs kaujas lidojumus Dienvidu frontē. 1918. gada 1. novembrī Bite kļuva par 22. izlūkdaļas komandieri, taču jau 9. novembrī kopā ar novērotāju Šurinovu viņš neatgriezās no tāla izlūkošanas lidojuma. Abi tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, taču patiesībā sarkanais komandieris bija veicis pārlidojumu uz Donas aviācijas 1. nodaļu pie revolūcijas pretiniekiem.
Bites militārā karjera pie baltajiem izvērtās strauji. 27. novembrī viņš kļuva par šīs nodaļas pilotu, bet 1919. gada 1. februārī jau bija pārcelts uz Donas aviācijas nodaļu un paaugstināts par štāba kapteini. Viņš turpināja veikt izlūklidojumus Donas frontē, darot to ar paša pārlidoto sarkanās armijas lidmašīnu “Sopvič”. 1919. gada 24. augustā Bite kopā ar savas nodaļas otru pilotu Baranovu veica vēsturisku pārlidojumu. Astoņās stundās viņi nolidoja 800 kilometrus sarkano aizmugurē, nokļūstot līdz Voroņežas apkaimei un pa ceļam veicot trīs nosēšanās. Viņu uzdevums bija sameklēt Donas armijas Mamantova kavalērijas vienību un nodibināt ar to sakarus. Uzdevums tika veikts, un abi piloti laimīgi atgriezās. Bite tika paaugstināts par kapteini. 1920. gada martā viņš piedalījās 1. Donas aviācijas nodaļas reorganizācijā, par ko tika paaugstināts par apakšpulkvedi. Pilsoņu kara izskaņā Bite kopā ar sakauto balto armiju tika evakuēts no Krimas. Tas notika 1920. gada novembrī ar franču transportu no Sevastopoles. Latvijā viņš atgriezās no Francijas.
Bite tika iecelts par Latvijas nacionālās kara aviācijas skolas priekšnieku. Viņam tika piešķirta kapteiņa pakāpe, bet pārējās iepriekš iegūtās pakāpes netika atzītas. Diemžēl 27 gadu vecumā Bite gāja bojā aviācijas katastrofā Spilvē.
Pirmais pasaules karš un it īpaši pilsoņu karš Krievijā bija pretrunīgs un dramatisks laiks. No vienas puses, visur valdīja posts, jukas un haoss, no otras – tas bija īsts cīņas laika adrenalīns, kas tik ļoti nepieciešams militāri noskaņotiem vīriešiem. Latviešu lidotājiem tā bija iespēja lidot un veikt profesionālu, nevis ideoloģisku pienākumu. Viņu piedzīvojumi joprojām iedvesmo jauno paaudzi un apliecina latviešos mītošo avantūrisma garu. Tā bija neatsverama dzīves un profesijas skola, ja vien izdevās palikt dzīvam.
