Kā latvietim sākt lidot? 4
Īsi raksturojot pirmskara situāciju, jāsecina, ka iespēju izlauzties līdz lidošanai nebija daudz. Vispirms demonstrēt “lidojošo cirku” Rīgā ieradās cittautieši, bet vietējie censoņi atplestām mutēm skatījās un vēlāk centās saviem spēkiem atdarināt redzēto – būvēja pašdarinātus lidaparātus, kas viens pēc otra cieta neveiksmi. Cita ļoti reta iespēja bija ielidot bagātu rūpnieku par lielu naudu ārzemēs pirktos lidaparātus. Daži latvieši par augstu maksu mācījās pirmajās pilotu skolās Francijā un Vācijā, tomēr vairākumam ceļu uz pilota darbu pavēra dienests cara armijā.
Nozīmīgs faktors bija latviešu augstais izglītības līmenis gan vispārējās, gan īpaši tehniskajās zinātnēs. Aviācijā vajadzēja gudrus cilvēkus, lielākoties tur nonāca tehnisko nozaru studenti un karaskolu absolventi – virsnieki. Tāpat liela nozīme bija latviešu uzņēmībai, disciplinētībai un aizrautībai, kas ļāva izvirzīties.
Viens no pirmajiem Krievijā pilota prasmes apguvušajiem latviešiem bija Jānis Zemitāns. 1912. gadā viņš ieguva pilota licenci pirmajā Krievijas aviācijas skolā Sevastopolē. Zemitāns tur nokļuva jau kā virsnieks un vēlāk piedalījās gan Pirmajā pasaules karā, gan Krievijas pilsoņu karā. 1913. gadā par pilotu kļuva Jāzeps Baško, tad Eduards Jaunītis un citi. Interesanta personība bija Mārtiņš Hospovskis, kas par pilotu Krievijā kļuva jau 1910. gadā. Hospovskis, līdzīgi kā vēlāk daudzi citi, vispirms izmācījās par aviomehāniķi. Lidošanu viņš apguva gandrīz vai pašmācības ceļā, un pirmo reizi gaisā pacēlās gluži nejauši. Viņam bija jālabo kāds “Farman” lidaparāts, kas bija nogāzies avioskolas tuvumā. Hospovskis iesēdies tajā, lai pa skrejceļu aizbrauktu līdz angāram, bet lidmašīna atrāvusies no zemes. Hospovskis pacēlies gaisā un veiksmīgi nolaidies. Vēlāk viņš kā lidmašīnu ielidotājs un izmēģinātājs tika iesaistīts Krievijas aviācijas rūpniecībā Petrogradā. No 1914. gada viņš bija Ļebedeva fabrikas galvenais pilots, tādēļ karā viņu neiesaistīja.
